Rituāli, kurus paši radām - Inese Prisjolkova
Rituāli, kurus paši radām

Vai esi domājusi, ka visam ir tieši tāda nozīme, kādu mēs tam piešķiram? Arī cilvēkiem. Arī darbam. Arī rituāliem un simboliem. Protams, piekrītu tam, ka ir likumi un enerģijas, kas strādā neatkarīgi no tā, ko par to domājam, bet šoreiz gribu parunāt tieši par to daļu, kuru apzināmies.

Šodien gribu runāt par rituāliem, kurus pašas varam izdomāt, par simboliskām lietām, kas palīdz mūsu apziņai un zemapziņai. Īstenībā šī gandrīz ir tik dziļa tēma, kuru varētu izvērst līdz pat „raksta” līmenim, bet ok, ok – šoreiz pa ātro to ieskicēšu tikai šeit pie „sarunām”.

Gribu ieteikt Tev padomāt par lietām kā vari manīt savu enerģētisko stāvokli, ja jūti, ka kaut kur kaut kas nav kārtībā.

Esmu jau vairākos rakstos stāstījusi par to, kā kopjot māju, varam sakārtot domas, attīrīt enerģiju un mainīt gaisotni, attieksmi un situāciju tieši dēļ tā. Bet tagad piedāvāju Tev iedomāties ļoti konkrēti  - kā sev palīdzēt, ja sāp galva, ja ir skumji, ja nav kārtībā kāds iekšējais orgāns vai slikta pašsajūta dēļ uzpūsta vēdera, ja gribi no kāda atbrīvoties, vai kāds pa daudz šiverējas Tavā dzīvē ;)

Runa būs par to kā kārtojot lietas un attīrot enerģētiku ap sevi, mainām savu iekšējo enerģētiku un pašsajūtu.

Iedomājies, ka Tava māja un Tavas lietas īstenībā ir tieši tāds pats dzīvs organisms kā Tu. Nu, piemēram, mājas logi ir acis, kas saistīts gan ar redzi, gan ar vizuālo uztveri, gan emocijām, kas no tā izriet. Virtuve ir viss, kas saistīts ar gremošanu un orgāniem, kas par to atbild. Skapji un guļamistaba atbild par atpūtu, miegu un domām. Vannas istaba un tualete par zarnām un šlaku izvadīšanu utt.

Vārdu sakot, pašas varam piešķirt savu simbolisko nozīmi kaut katram priekšmetam.

Īstenībā semināros par telpu un apkārtnes enerģētiku tieši par to arī runājam. Un kā jau vienmēr esmu teikusi – nav jēgas kaut ko noklausīties tikai klausīšanās pēc. Šīs zināšanas rada brīnumu tikai tai brīdī, kad sāc tās pielietot.

Un tā – stāstu, kā es to daru.

Man te pāris dienas atpakaļ bija „piemetušās” tādas kā neizprotamas skumjas. Nu pilnīgi tā, ka drusku jāparaud pēc katras, kaut necik emocionālas situācijas. Es jau rakstīju par to forumā. Bet tā kā es jau sen dzīvoju pēc formulas, ka sev var palīdzēt vienmēr, tad žigli sāku domāt, kā gan es šīs skumjas varētu kliedēt un kā gan uzspodrināt skatu uz dzīvi. Man šķiet, ka Tu jau nojaut, ko tūlīt Tev stāstīšu ;) 

Jā, tieši tā – es pārnācu mājās un nolēmu pārmazgāt mājas visus logus. Galu galā, ja reiz man situācija un sajūtas saka priekšā, ka „jāizskalo acis”, tad jāķeras klāt un tas jāpadara tieši praktiski.

Manā mājā logu ir daudz. Gan stikla durvis, gan lielas vitrīnas, gan otrā stāva istabās pa divi logi – bet tas mani galīgi neatturēja to visu pa jaunam uzspodrināt.

Visi tie, kam ir bērni un suņi mani, protams, sapratīs, ka tāda logu mazgāšana nav uz ilgu laiku. Varbūt pat šobrīd jau maziem pirkstiņiem viss ir atkal ir nopļečkots un ar suņa mēli ārdurvju stikls ir nolaizīts, tomēr šī simboliskā rituālmazgāšana manas skumjas ir pilnīgi izgaisinājušas un skatu uz dzīvi attīrījušas gaišu un saulainu J

Savukārt šodien es sapratu, ka viens rituāldarbs man atkal ir priekšā. Un tas saistīts ar manu galvu, domāšanu un atmiņu. Tā kā uzņemu tik ļoti daudz informācijas un ļoti daudz to pārstrādāju, lai dotu atkal tālāk, tad mana atmiņa ir sākusi klemmēt.

Kā domā, ko šodien esmu apņēmusies izdarīt? Gan jau, ka zini;)

Tieši tā, šodien ir pienākusi kārta iztīrīt datoru. Kopš man ir šis laptops, tas sevī ir uzņēmis pilnīgi visu, ko vien caur viņu daru – gan bildes, gan izklaides, gan filmiņas, gan prezentācijas, gan grāmatas n-tās daļas, gan bijušo darbu dokumentu sagataves utt, utjpr. Tas viss tur noglabāts ar vienu skaidru apziņu, ka noteikti kaut kad noderēs J))

Nu tad šodien būs tā diena, kad folderi pa folderim, mapi pa mapītei, dokumentu pa dokumentam ar milzu mīlestību izšķirošu, sagrupēšu, izmetīšu vai ieseivošu jau atbilstošā vietā un atbilstošā „smagumā”. Sevišķi bildes. Lieki teikt, ka šo gadu laikā ir knipsēts uz nebēdu un viss tieši tikpat ne/nopietni pārvietots uz datoru, un knipsēts atkal, un ieseivots atkal. Nu....tiešām laiks atbrīvoties no piesārņojuma galvā un pārpūlētā atmiņā.

Un ticu, ka paies kaut kāds laiciņš, un es pamanīšu gan savā domāšanā, gan pašas atmiņā labas izmaiņas.

Ieteikt rakstu