Neatkarīgi laimīga - Inese Prisjolkova
Neatkarīgi laimīga

Vai Tev ir biji tā, ka dzīvo savu laimīgo dienu un Tev ir labs garastāvoklis, un Tu pat kaut ko savā nodabā dungo un gaidi pārnākam vīru (vai draugu) un tad viņš atnāk pilnīgi pretējā garastāvoklī un visa laime pazūd. No sākuma jau pat gribās kaut ko vēl labot un vērst uz gaišo pusi, bet vārds pa vārdam un jau kašķis klāt un viss prieks un labā oma ir pazudusi.

Tev ir tā bijis? Man ir.

Atceros sensenos laikus, ka faktiskā tā bija mana tipiskā sajūta attiecībās. Ka brīnišķīgi tiku galā pati ar sevi un pat kaut kādā ziņā tiešām pratu sevi noskaņot uz labu, bet tiklīdz jūtu, ka mīļajam cilvēkam kaut kas nav labi, ka viņš ir bēdīgs, neveiksmīgs vai nav apmierināts ar mūsu attiecībām, vai vēl trakāk – tieši ar mani, tad no šādas situācijas es vairs nepratu izkļūt. Bija puņķi un asaras, aizvainojumi un kašķi. Līdz par domām “vai vispār vērts būt kopā” un vai “izšķirties nav vieglāk, nekā sadzīvot”.

Gāja gadi. Arī nomainījās cilvēki blakus. Un droši vien, ka es kaut ko biju sapratusi.

Šobrīd viss ir savādāk.

Nu, pirmkārt, es tiešām vaktēju kā izmainīt savu attieksmi, ja šodien “nav mana diena”. Otrkārt, es ļoti novērtēju attiecības un tas, ka varam dzīvot mīlestībā. Es dienas lielāko daļu esmu gluži vienkārši par to pateicīga un apzināti par to piedomāju.  Nu, un treškārt, ja otram kaut kādā ziņā nav labi, tad izmantoju tos paņēmienus, kas tieši viņam patīk.

Un tur Tev savs cilvēks ir jāpazīst – ja viņam vajag, lai atstāj viņu mierā, tad dari tā. Ja ir pretēji un viņam šādos brīžos vajag, lai ieritinies viņam azotē un kaut ko mīļi dudini –tad dari tā. Ja viņam vajag izrunāties – tad dariet tā. Ja viņam vajag paburkšķēt un “izkasīties”, tad vienkārši vēro kā tas viss noputojas un neļaujies provokācijai (o, šitie bija mani grābekļi gadiem. Es vienmēr uzķēros).

Tagad, ja redzu, ka manam vīram nav garastāvoklis, es viņu vienkārši neuzkrītoši vēroju. Un tai pat laikā it kā neliekos ne zinis un daru kaut ko patīkamu, lai nepazaudētu savu labo omu. Ja viņš lēnām sāk piebiedroties man, tad viss ok – būs labi. Bet citreiz vajag nomainīt enerģētiku un tad saku – aizbraucam tur un tur (ir vietas, kur mums vienmēr patīk abiem un tas ir kā garants, ka garastāvoklis uzreiz kļūst labāks). Vai arī uzsāku tēmu, kas ir ļoti radoša un jo enerģiskāk runājam, jo vairāk iegriežam enerģiju un līdz ar to attīrām tās pieķellētās domas.

Vai nekad nesanāk sakašķēties?

Sanāk. Bet tas ir tad, kad abiem ir blakus faktori, kas noplicinājuši enerģiju. Ja neesam izgulējušies, esam stresā, pārāk daudz darba vai temps pa lielu. Nu, tur arī sevi kaut kā ir jāpazīst. Piemēram, es kļūst nervoza, ja kavēju. Tātad manā gadījumā ir jāvaktē, lai nekavēju jeb īpaši pie sevis jāpiestrādā, lai kavējot nenervozēju.

Nu vārdu sakot – šī ir tēma, par kuru meitenes ierosināja uztaisīt veselu nodarbību, jo vienā rakstā izstāstīt to nevar. Un tā kā zinu, cik tā ir liela problēma attiecībās, tad sarunājām šo trešdien, 5.oktobrī plkst.18.00-20.30 saorganizēt semināru par tēmu “Kā būt laimīgai, neatkarīgi no vīra garastāvokļa”. Un šeit jau nav jautājums tieši par vīru. Tikpat labi, ja dzīvo kopā ar vecākiem, kā nebūt atkarīgai no viņiem. Vai no bērniem. Vai no kolēģiem un priekšniekiem darbā. Vārdu sakot, runāsim par to, kā neiespaidoties no citiem un neļaut savu gaišo garastāvokli sasmērēt.

Pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714.

 

Lai Tev brīnišķīga diena un visa jaunā nedēļa!

Uz tikšanos jau trešdien.

Ar mīlestību, Inese 

Ieteikt rakstu