Kā atrast savas dzīves (sapņu) nodarbošanos - Inese Prisjolkova
Kā atrast savas dzīves (sapņu) nodarbošanos

Piektdienas vebināru sarunas mums ir īpašas ar to, ka dalībnieces pašas iepriekš iesūta tēmu, tad es par to kādu laiku padomāju un sagatavoju prezentāciju un sarunu. Šai reizē runāsim par to kā atrast savu sapņu  nodarbošanos. Kā vispār izzināt un iepazīt sevi, kāda esmu, ar ko man patīk nodarboties, ar ko ne, kā atklāt, kurā jomā būšu visveiksmīgākā.

Es par sevi varu teikt, ka tā manā dzīvē ir otra lielākā veiksme un laime aiz laimīgas ģimenes. Nu pirmā vietā es tomēr lieku to, ka var satikt savu īsto cilvēku, ar kuru kopā ir labi. Bet uzreiz pēc tam ļoti būtiska ir šī spēja atrast sevi – ar ko tad ikdienā gribi un vari nodarboties. Un piedevām darīt to tā, ka kādam vēl bez tevis paša tas ir vajadzīgs.

Man negāja viegli, jo biju tik ļoti ieciklējusies uz savu izglītību – galu galā tikai augstākā izglītībā vien bez akadēmiskajiem gadiem (un galu galā – nepaliekot “uz otru gadu”) esmu mācījusies 11 gadus. Ja vēl pieskaita 11 vidusskolas gadus – kopā 22 : ))) Un ja vēl tas viss ir bijis tikai un vienīgi saistīts ar pedagoģiju, skolu un izglītības sistēmu, tad ar laiku rodas sajūta, ka pasaulē vispār citu jomu un profesiju nav. Plus mamma un vecākā māsa man šai jomā strādāja. Tā kā….nebija cerību saskatīt ko citu. ; )

Otra lieta, ka tā īsti neredzēju kādu citu savu talantu. Agrāk biju bijusi sportiste. Un vēl skaitījos muzikāla ar labu ritma izjūtu. Bet….tas man nedeva nekādus pavedienus. Ja nu vienīgi varētu kļūt par airobikas treneri. Starp citu  - arī variants. Bet toreiz to neapsvēru.

Un tad es vēl sāku meklēt tai virzienā – ko man vislabāk uz pasaules patīk darīt. Nu….gulšņāt un lasīt grāmatas ; ) Jā ok. Pārjautāju sev – un par ko tās grāmatas būtu? Sanāca, ka par sevis izzināšanu, par izaugsmi, par kaut ko garīgu, ilgu periodu tā bija man milzīgā tieksme uz Debesīm (Dievs, eņģeļi, zīmes, dziedināšana, kaut kā Liela saprašana un sajušana) un otra tēma, ka mani interesējusi vienmēr – tā ir mīlestība, attiecības (varētu teikt romāni un lubenes, bet… ne gluži). Man patika tas, kas ir noticis reāli. Nu, piemēram, manā bērnībā es varēju visiem uzkrist uz nerviem ar jautājumu  un lūgumu “lūdzu pastāsti man par savu bērnību” : ))) Tas bija tik mīļi. Un tik lūdzoši. Tikai es nesapratu, kādēļ neviens ar mani negrib kopā kaut ko darīt. Nu māsa bija gatava iet pilnīgi pretējā dārza galā strādāt visnetīrākos darbus, lai tik mamma viņai neliktu būt kopā ar mani, jo….es visu laiku plijos virsū, lai pastāsta kaut ko par sevi.

Vēl man ļoti patika, ka varēju ar mammu un māsām sēdēt pie galda, brokastot un runāt par attiecībām. Ar laiku, pusaudžu gados – kad kopā kaut ko strādājām un paralēli runājām par ģimeni, dzimtu, par attiecībām, par stiprām sievām, par mīlestībām… Nu vārdu sakot, man ļoti patika tādas dziļas sieviešu sarunas.

Un tik un tā, tas man nedeva nekādu pavedienu tam, ko es varētu darīt. Galu galā – kāda darba kafijas pauzē jau es varētu parunāties ar kolēģēm par attiecībām, bet….kas būtu tas darbs, par ko man nāktu naudiņa un kas cilvēkiem būtu vajadzīgs? To es nespēju saskatīt.

Tā es turpināju meklēt, paralēli lasīt, kārtot savu dzīvi, meklēt iespēju būt laimīgai. Neglābjami tuvojās mani 40 gadi un es vēl arvien nezināju ar ko nodarboties un kas man patiktu.

Un tad, kad jau satiku savu vīru un nu man bija visas iespējas ar viņu diendienā runāt par visu, kas mani interesē. Plus vēl dēļ mūsu labās saderības bija ieriktējies viss tā, ka viņam to patika klausīties un vēl man piebalsot jeb pašam ko stāstīt. Un laikam, ka tieši viņš man sāka teikt, ka ir jāraksta grāmata, ka esmu taču pedagogs man jātaisa kursi. Un tā mēs nodibinājām Pavasara studiju.

Un tikai pēc tam – atskatoties es sapratu, ka ir taču vesela shēma, kas saslēdzās, un ja es to būtu zinājusi iepriekš, tad noteikti būtu sapratusi, ar ko man jānodarbojas jau krietni vien agrāk. Vārdu sakot – tagad, atskatoties es skaidri redzu kā pie tā nonācu. Toreiz – vienkārši nonācu.

Pavasara studijā ir viss mans interešu un spēju kopums – tēmas par attiecībām, interese par dievišķo, pedagoģija un viss, ko mācījos, un galu galā sarunas, sarunas, sarunas J Plus atklājušies daži talanti. Piemēram, ka spēju rakstīt grāmatas, ka spēju saturīgi un interesanti runāt auditorijas priekšā un man pašai tas patīk.

Nu…šai reizē es izanalizēju sevi. Bet ir man kolēģe – jaunā lektore, kura savukārt stāsta šo pašu ceļu kā nonākusi līdz rotu biznesam. Stāsts ļoti līdzīgs un shēma pilnīgi tā pati. Viņa pie mums studijā vadīs klātienes nodarbības “Kā attīstīt savu ideju”. Viņa šo tēmu vadīs arī mūsu Iedvesmas nometnes vienā no darbnīcām.

Bet nu – vārdu sakot, ja vēlies uzzināt shēmu kā atrast un atpazīt savu dzīves misiju un sapņu nodarbošanos, tad tiekamies piektdienas vebinārā 1.jūlijā plkst.20.00 (ar iespēju pieslēgties čatam jau no 19.00). Pieteikšanās kā jau vienmēr: ineses.vebinari@gmail.com vai pa tālruni 29431408 (Aija).

Piesakies arī tad, ja piektdienas vakarā netiec, jo noklausīties ierakstu ir iespēja vēl trīs dienas pēc nodarbības.

 

Uz tikšanos,

Inese

Ieteikt rakstu