Raksti - Inese Prisjolkova

Noliku mazo čučēt un šis nu ir mans laiciņš priekš sevis. Ticu, ka citu mazu bērniņu mammītes vai nu steidz izmazgāt veļu vai istabu, vai varbūt ieiet dušā vai pagulēt, bet (ar visu to, ka man arī tas kādā brīdī būs jāizdara) man ļoti gribās atgriezt sevī to sajūtu, ka vienkārši sēžu pie datora un rakstu jeb runāju – par neko. Par sajūtām. Par šodienu. Par laimi. Par mīļumu. Par to, kā viss šis mūsu dzīvēs rodas.

Man šovakar ir vebinārs. Tā ir mana ikdiena – ik pārnedēļu pirmdienās un piektdienās. Man patīk šis ritms. Man patīk šīs sarunas onlinā. Man patīk čats pirms tam. Jā…man patīk tas, ko daru. Tas kaut kā mobilizē dienu.

Šodien esmu domājusi kā savādāk iekārtot “studiju”. Parasti esmu ekrānā uz neitrāla gaiša fona, lai nekas netraucē uztvert domu un iedziļināties sevī. Bet šoreiz gribās kaut ko paeksperimentēt ar apgaismojumu un varbūt iekārtojumu. Mums mājās ir ļoti daudz puķu. Varbūt jāpadomā ko ar tām.

Ir pirmdiena. Laiks starp svētkiem. Drīz sāksies Adventa laiks. Tieši tādēļ gribās šo mieru. Iekšējo mieru, kad vienkārši vēro kā viss notiek.

Mana šodienas tēma ir “kā materializēt to, ko gribam piedzīvot”. Šī nodarbība būs praktisku paņēmienu pilna. Man pēdējā laikā vispār ļoti patīk praktiskas lietas. Nevis apcerēt kādēļ kas notiek. Bet reāli – darīt un tad redzēt, ka notiek.

Man ārkārtīgi patika mūsu NBS komandiera Graubes teiktais – ka katru brīdi mēs pieņemam lēmumus. Arī tad, kad nepieņemam, tad esam pieņēmuši lēmumu “nepieņemt lēmumu”.

Tā tas arī ir garīgā jeb smalkajā pasaulē. Ar savu darbošanos jeb bezdarbību, ar savām domām, ar konkrētību un nekonkrētību  - mēs visu laiku kaut ko radām. Jautājums – vai to darām apzināti.

Šī vakara nodarbībā runāsim par to, kā to visu (lēmumi, šaubas, slinkums, bezdarbība, atbildība, bezatbildība…) pārredzēt un saprast, kas notiek, lai paredzētu ko radām.

Arī ar slinkumu mēs kaut ko radām – jautājums – ko?

Arī ar neizlēmību mēs kaut ko radām. Tikai – ko?

Ar mīļumu arī radām. Ko?

Un ar dusmām radām. Tikai – ko?

Kā saprast un kā vadīt šo visu, kas rada mūsu dzīvi, ja apzinos, ka vienīgais ATILDĪGAIS par to, kas manā dzīvē notiek, esmu es pati. Es esmu tas AUTORS savai dzīvei. Nu tik vien ir tas jautājums – vai man patīk tas, ko radu un izdzīvoju.

Man ļoti ilgu laiku nepatika. Man ārkārtīgi ilgi vispār nebija nekādas saprašanas kā viss notiek un kā rodas. Man bija grūti un es tiešām varēju tikai ciest un pārdzīvot.

Kā ir tagad?

Tagad es zinu kā viss rodas un ja salaižu ko dēlī, tad tā ir mana izvēle. Tad tas ir tāpat kā braucot ar mašīnu – visi zinām noteikumus, bet cik precīzi tos ievērojam, tas ir mūsu atbildības jautājums. Vienīgi smalkajā plānā uzreiz viss sastājas jau citās pozīcijās.

Nu  -par to visu vairāk tad šī vakara sarunās. Tagad man viens maziņš sauc no ratiņiem. Šoreiz ir bijis īsais miedziņš, jo pasaule taču ir tik ļoti interesanta….

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Bija laiks, kad Pavasara studijā čenelingojām ļoti daudz.

Ko nozīmē vārds čenelings?

Tā ir kā pieslēgšanās Kanālam un sarunāšanās ar neredzamām būtnēm. Kaut kādā ziņā mēs katrs to mākam, tikai bieži vien neapzināmies. Un pienāk viens brīdis, kad gribam šo priekškaru pavērt vairāk un dzirdēt vairāk un uzzināt vairāk.

Un tā – pusotru gadu atpakaļ iepazinos ar Matīsu, kurš par čenelingošanu runāja tik viegli, kā par saviesīgu tusēšanu jeb vienkāršiem sarunu biedriem ikdienā.

Matīss pats pieslēdzas šim Kanālam apbrīnojami viegli un ļoti labprāt māca arī citiem kā to darīt.

Toreiz bijām izveidojuši grupu ar cilvēkiem, kas regulāri trenējāmies šo saziņu, un ļoti daudziem bija brīnišķīgi panākumi. Arī no tiem, kas dzirdami šajā video, daudzi šobrīd čenelingo paši.

Es šo metodi izmantoju, kad rakstu grāmatas vai atbildu savā mājas lapā “Jautājumu un atbilžu” sadaļā. Interesanti, ka man negribās, lai man kāds galvā runā. To nē. Tas man nepatīk. Bet man patīk saņemt vīzijas un izpratni. Matīss māca kā izdarīt visu un kā runāt ar visiem. Kā nebaidīties, ja atnāk kāds nepatīkams sarunu biedrs. Kā apzināties, ka šis ir Brīvas gribas Visums un neviens pret Tavu brīvu gribu neko darīt nevar (vienīgā planēta, kur to pārkāpj ir te uz Zemes cilvēki).

Man pašai ļoti patīk sazināties ar eņģeļiem. Un vēl man patīk klausīties kā čenelingo tieši Matīss, jo viņš apbrīnojami precīzi atbild uz tiem jautājumiem. Šajā video uzņemšanas laikā biju stāvoklī ar savu dēliņu un uzzināju, gan savu enerģija tipu, gan viņa enerģiju. Gan visi klātesošie uzzinājām savas enerģiju krāsas un raksturojumus, gan ko darīt un kā darīt, lai šo savu būtību spodrinātu un harmonizētu.

https://www.youtube.com/watch?v=FjT0xUxDoRQ

Šo piektdien 28.oktobrī plkst.18.30 – 21.00 Pavasara studijā atkal būs Matīsa seminārs. Mācīsimies čenelingot, meditēsim, vērsim vaļā Kanālu. Aicināti dalībnieki, kuri varbūt vispār nav šo nekad mēģinājuši, kā arī tie, kuriem viss izdodas un gribas vien papraktizēt vairāk.

Pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 28361100 (Santa)

 

Uz tikšanos jau drīz,

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Vai Tev ir jomas, kurās totāli neiet?

Kurās kāp uz grābekļiem viena pēc otra?

Visticamāk, ka tās ir tās, kuras saucam par mūsu karmiskajām mācībām.

Kādam tā ir vientulība. Kātam trūkums. Kādam attiecības. Kādam nenovērtējuma sajūta. Kādam nespēja piedot un aizvainojuma sajūta visas dzīves garumā. Utt.Utjpr.

Ko darīt?

Kā ar to tikt galā?

Nu pirmā ziņa ir tā, ka nav tādu cilvēku, kuram šādu karmisko jomu nav. Mums katram ir. Mēs tās zinām vai par tām nojaušam. Tiesa tas nekā nepalīdz tās atrisināt. Toties nav ko tērēt enerģiju uz to, lai uztrauktos – “nu kāpēc tieši ar mani tā notiek”. Jo….tā notiek ar visiem.

Es pati savas karmiskās mācības gāju cauri dziļi un nopietni, līdz tikai tagad varu teikt  - jā šis jomas ir iztīrījušas un sakārtojušās. Vai to varēju izdarīt jau daudz senāk? Nu…visticamāk, ka jā. Ja vien būtu šo visu zinājusi iepriekš.

Atceros, kad pirmo reizi novadīju šo tēmu, mana kolēģe Santa teica –ka šis būtu jāuzliek vislielākajam laikrakstam uz pirmā vāka!!! Ka vienkārši nevar dzīvot tālāk, ja šo visu nezina! Ka tas beidzot saliek visu pa plauktiņiem un izskaidro kāpēc tā.

Tad nu šo trešdien 24.oktobrī plkst. 18.00 -20.30 notiks seminārs “Kā atsiet karmiskos mezglus attiecībās”, kurā runāsim kā atrisināt karmiskās jomas un kā dzīvot, lai karmiskie mezgli vairs neveidotos. Būs viss – par un ap karmu.

Uz tikšanos jau parīt!

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Kā Tu jūties?

Tieši šobrīd.

Vai esi saimniece savā dzīvē un dzīvo tieši tā, kā vēlies?

Kopš es zinu, ka man diena un mana dzīve ir manu domu un sajūtu atspulgs, es savai pašsajūtai sekoju līdzi ik dienas. Pilnīgi viss ir atkarīgs no mums katra. Gan tas, kādas būs mūsu attiecības. Gan tas vai mums pietiks naudas. Gan tas, vai būsim veseli. Gan tas, kā izturēsies mūsu bērni. Viss.

Dažreiz, kad dzīvē neiet, šī atziņa ļoti kaitina. Tad gribās sakliegt uz tādiem gudreļiem, kas šo klārē. Un pēc brītiņa, kad nomierinies, saproti – ka īstenībā taisnība jau ir. No šīs Visuma kārtības neizmuksi (tāpat kā no visām pārējām arī ne). Atliek tik to saprast un izmantot savā labā.

Ceturtdien mums bus seminārs – praktiskā nodarbība par to, kā sakārtot savu dzīvi jeb precīzāk savu attieksmi tūlīt un tagad.

Es savu dzīvi no “nekādas” vai pat “nelaimīgas” uz laimīgu un veiksmīgu izmainīju vienā dienā. Nodarbībā es Tev izstāstīšu kā un parādīšu veidus, kā arī Tu to vari. Atpakaļ skatoties, tas liekas elementāri. Tikai…cik ilgi es uz to gāju, tas cits jautājums.

Tiekamies prakstiskajā nodarbībā ceturtdien. Būs arī meditācija un atbildes uz jautājumiem.

Pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29708915 (Sanda).

 

Ar mīļiem sveicieniem, Inese

Lasīt vairāk

Jau divas dienas kā man neiziet no prāta šis video https://www.youtube.com/watch?v=FC6q-iNx84Y

Neesmu personīgi pazīstama ar Gintu. Zinu viņu caur Matīsa ierakstiem un nodarbībām. Bet šoreiz pat varbūt tās manas pārdomas nav par konkrēto piedzīvoju vai cilvēku, bet par tām fantastiskajām atziņā un frāzēm, kas šai sarunā izskanēja.

Nu jāsāk man droši vien ir ar pateicību par to, ka šāds video ir tapis un ka ir šādi cilvēki, kas dara lielas transformējošas lietas un piedzīvo ko tādu, par ko “krastā palicēji” vēl ilgi var domāt. Jo pilnīgi droši ka es nedošos šādā braucienā. Visticamāk, ka tā pa īstam un tik ļoti nedraudzēšos ar okeānu. Lai gan, pieļauju, ka Kristus 40 dienas tuksnesī vai Mozus 40 gadi tuksnesī bija kaut kas līdzīgs.

Es nepretendēju aizdomāties tik dziļi. Es vienkārši priekš sevis sadzirdēju fantastiskas frāzes, kas mani ir riktīgi izkustinājušas.

Piemēram: - kad esi tik ilgu laiku okeānā, katrs koks, katrs ziediņš, mūsu zeme un planēta kopumā pēc tam izskatās kā brīnums. Bet tad, kad tajā brīnumā dzīvojam diendienā, tad neko no tā visa nenovērtējam. Bieži vien pat nepamanām.

Šitas mani tik ļoti uzrunāja. Un šo domu, šo frāzi es tiešām pārcēlu uz pilnīgi visu, kas manā dzīvē notiek brīnišķīgs. Un nu jau divas dienas pēc šī video uz visu atkal skatos kā brīnumā. Uz savu mazo bērnu – kā brīnumā. Uz attiecībām ar vīru – ar pateicību kā brīnumā. Uz mājām, uz darbu, uz mīlestības pilno vidi. Jā tas viss ir brīnums, kuru visticamāk ka ļoti, ļoti, ļoti novērtētu, ja kaut kādā sekundē nāktos to zaudēt vai no tā attālināties.

Pēkšņi ienāca prātā Pavasara studijas vide. Tāda saulaina un laimīga. Vakar runājām ar kolēģi Santu, ka jebkurai citai darba vietai turpmākā dzīvē būtu uzlikta ļoti augsta latiņa attieksmes un attiecību ziņā, lai sajūtās šim kaut necik līdzinātos.

Es apstājos. Ieelpoju. Un pasaku paldies. Paldies, ka varu šo visu izdzīvot ar pateicību kā brīnumā.

Viens cits teikums no Matīsa sarunas ar Gintu bija par to, ka tad, kad bija galīgi grūti, kad sāpēja visas malas, kad dienām tikai un vienīgi apkārt ūdens, kad uznāk piekusums un apnikums, tad pielavas doma “vai tiešām šis viss ir tas, ko es izvēlējos piedzīvot?”.

Un atkal jau gribās pārnest to uz savu dzīvi. Cik bieži mums ir tā, ka skaties uz to, kas dzīvē notiek un domā- vai tiešām šo visu esmu es pati radījusi un vai tiešām mana dvēsele ir laimīga tam tagad iet cauri?

Pēc tam bija vēl viens teikums, kas mani riktīgi uzrunāja. Ka es skatos uz to visu, kas notiek un domāju “es vienkārši gribu redzēt kā tu ar to visu tiksi galā. Kā tu izkulsies”.

Nu man šis dzīvē ir bijis tik pazīstams, ka tai brīdī pilnīgi zosāda uznāca. Ka nonāc kaut kādās tik galējās situācijās, kad vēro savu dzīvi un netici, ka tas notiek ar sevi.

Un tad – nav variantu. Tu vienkārši ej tam visam cauri un redzi kā soli pa solim viss sakārtojas. 

Es iesaku Tev šo interviju noskatīties tā nesteidzīgi un dziļi. Nu vismaz es tā skatījos.

No sākuma tā ziņkārīgi, lai uzzinātu kā ta šiem gājis. Pēc tam kā piedzīvojumu – kā saka, ja pati ko tādu nedarīsi, tad iztēlojies kā būtu, ja būtu. Un pēc tam man ieslēdzās tā filozofiski dziļā atklāsmju sajūta, kad nemaz nav tik svarīgi, ko viņš stāsta par sevi, jo tu dzirdi atziņas priekš sevis.

Nu kaut vai – paskatīties apkārt, cik (salīdzinoši ar okeāna viļņiem diendienā) zeme ir skaista.

Paldies par šo!

 

Ar sveicienu, Inese

Lasīt vairāk

Šī vakara vebinārā parunāsim par sievietes varu, par spēku, par spējām, par iespējām. Meitenes, ja mēs zinātu (būtu zinājušas iepriekš), ko visu mēs varam, mēs tiešām dzīvotu pilnīgi savādāk.

Man šodien mājas lapā viena lasītāja ir uzdevusi jautājumu (pēc kārtas otrais jautājums un atbilde: http://www.ineseprisjolkova.com/jautajumi-un-atbildes/ ) par to, ko darīt, ja vīrietis ērti iekārtojies kā patērētājs un nemaz i netaisās uzņemties rūpes, atbildību, vairāk laika pavada pie TV un pēc tam vēl komentē, ka laikam šitādas attiecības nemaz nevēlas. Sieviete pa to laiku visu dara, apmaksā, paliek bez spēka, raud par neizdevušos dzīvi un attiecībām, plus vēl ir stāvoklī un jūtas bezizejā.

Un tā kā jautājums ir uzdots publiskā telpā, un tā kā tas ir anonīms, tad atļaujos šo izmantot savām pārdomām un visticamāk paņemt par šīvakara sarunu pamatu.

Mēģinu atcerēties vai man ar kādu no dzīvē sastaptajiem vīriešiem un attiecībām kas tāds ir bijis un secinu, ka nav. Ka es vienmēr esmu mācējusi viņus iesaistīt savos darbos, plānos, sapņu realizēšanā. Bet vai man nav pazīstams šāds modelis? Ir. Es to esmu redzējusi citās ģimenēs un attiecībās un vienmēr nobrīnījusies, kādēļ tā sieviete neko nedara lietas labad, lai kas mainītos. Un tad vienā tādā mīļā sarunā atklāju, ka izrādās viņa nezina un nemaz nemāk savādāk.

Atklāšu “noslēpumu” – mīļotai sievietei ir milzīga vara pār savu vīrieti (īstenībā vispār sievišķībai pār vīrišķību), jo viņa viņam ir kā iedvesma, spēks, balva un prieks reizē. Mūsu spēks ir mīļumā. Mūsu spēks ir īpašā attieksmē tieši pret viņu. Mūsu spēks ir palūgt tā, ka nevar atteikt. Mūsu spēks ir nepiekušanā un tajā, ka nepārstrādājamies.

Un šo visu brīnišķīgo bildi sagrauj lepnība, iedomība un mūsu aizvainotais Ego, kurš taču “neies lūgties”, ja pati varu. Un tad “es pati varu to” un “vēl to” un “vēl arī to”. Uz izrādās, ka es varu pilnīgi visu un viņam atliek vien palikt uz gultas ar pulti rokā, vai būt bezgala aizņemtam ar viedtālruni vai planšeti.

Un nav jau neiespējami. Jā – šādi var dzīvot. Un var pat būt ļoti labas attiecības un miers mājās. Galu galā taču tā ir pierasts un viņš jau tomēr iet uz darbu un tur piekūst (varam sevi mierināt). Bet nez kāpēc beigu beigās viņš rūgst savā neiztērētajā enerģijā un dusmojas uz valdību, sievu, pastāvošo iekārtu vai dzīves bezjēdzību. Savukārt sieviete ir piekususi un bez spēka.

Mūsu šī vakara vebinārā runāsim par to, cik milzīgus resursus mēs neizmantojam vai izmantojam daļēji. Cik daudz ko pārtērējam un zaudējam. Un, protams, izrunāsim kā to visu vērst pa labu un atkal kļūt spēkpilnām, laimīgām, emocionāli bagātām, mīlestības pilnām un pasargātām.

Uz tikšanos jau šovakar.

Sākam čatu 19.00, nodarbība sāksies 20.00.

Pieteikšanās uz epastu: ineses.vebinari@gmail.com vai pa tālruni 29431408 (Aija)

Ja netiec šai laikā, tad atceries, ka katram vebināram mēs veidojam ierakstu, ko var noskatīties vēl 3 dienas pēc nodarbības.

 

Uz tikšanos!

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Piektdienas vebināru sarunas mums ir īpašas ar to, ka dalībnieces pašas iepriekš iesūta tēmu, tad es par to kādu laiku padomāju un sagatavoju prezentāciju un sarunu. Šai reizē runāsim par to kā atrast savu sapņu  nodarbošanos. Kā vispār izzināt un iepazīt sevi, kāda esmu, ar ko man patīk nodarboties, ar ko ne, kā atklāt, kurā jomā būšu visveiksmīgākā.

Es par sevi varu teikt, ka tā manā dzīvē ir otra lielākā veiksme un laime aiz laimīgas ģimenes. Nu pirmā vietā es tomēr lieku to, ka var satikt savu īsto cilvēku, ar kuru kopā ir labi. Bet uzreiz pēc tam ļoti būtiska ir šī spēja atrast sevi – ar ko tad ikdienā gribi un vari nodarboties. Un piedevām darīt to tā, ka kādam vēl bez tevis paša tas ir vajadzīgs.

Man negāja viegli, jo biju tik ļoti ieciklējusies uz savu izglītību – galu galā tikai augstākā izglītībā vien bez akadēmiskajiem gadiem (un galu galā – nepaliekot “uz otru gadu”) esmu mācījusies 11 gadus. Ja vēl pieskaita 11 vidusskolas gadus – kopā 22 : ))) Un ja vēl tas viss ir bijis tikai un vienīgi saistīts ar pedagoģiju, skolu un izglītības sistēmu, tad ar laiku rodas sajūta, ka pasaulē vispār citu jomu un profesiju nav. Plus mamma un vecākā māsa man šai jomā strādāja. Tā kā….nebija cerību saskatīt ko citu. ; )

Otra lieta, ka tā īsti neredzēju kādu citu savu talantu. Agrāk biju bijusi sportiste. Un vēl skaitījos muzikāla ar labu ritma izjūtu. Bet….tas man nedeva nekādus pavedienus. Ja nu vienīgi varētu kļūt par airobikas treneri. Starp citu  - arī variants. Bet toreiz to neapsvēru.

Un tad es vēl sāku meklēt tai virzienā – ko man vislabāk uz pasaules patīk darīt. Nu….gulšņāt un lasīt grāmatas ; ) Jā ok. Pārjautāju sev – un par ko tās grāmatas būtu? Sanāca, ka par sevis izzināšanu, par izaugsmi, par kaut ko garīgu, ilgu periodu tā bija man milzīgā tieksme uz Debesīm (Dievs, eņģeļi, zīmes, dziedināšana, kaut kā Liela saprašana un sajušana) un otra tēma, ka mani interesējusi vienmēr – tā ir mīlestība, attiecības (varētu teikt romāni un lubenes, bet… ne gluži). Man patika tas, kas ir noticis reāli. Nu, piemēram, manā bērnībā es varēju visiem uzkrist uz nerviem ar jautājumu  un lūgumu “lūdzu pastāsti man par savu bērnību” : ))) Tas bija tik mīļi. Un tik lūdzoši. Tikai es nesapratu, kādēļ neviens ar mani negrib kopā kaut ko darīt. Nu māsa bija gatava iet pilnīgi pretējā dārza galā strādāt visnetīrākos darbus, lai tik mamma viņai neliktu būt kopā ar mani, jo….es visu laiku plijos virsū, lai pastāsta kaut ko par sevi.

Vēl man ļoti patika, ka varēju ar mammu un māsām sēdēt pie galda, brokastot un runāt par attiecībām. Ar laiku, pusaudžu gados – kad kopā kaut ko strādājām un paralēli runājām par ģimeni, dzimtu, par attiecībām, par stiprām sievām, par mīlestībām… Nu vārdu sakot, man ļoti patika tādas dziļas sieviešu sarunas.

Un tik un tā, tas man nedeva nekādu pavedienu tam, ko es varētu darīt. Galu galā – kāda darba kafijas pauzē jau es varētu parunāties ar kolēģēm par attiecībām, bet….kas būtu tas darbs, par ko man nāktu naudiņa un kas cilvēkiem būtu vajadzīgs? To es nespēju saskatīt.

Tā es turpināju meklēt, paralēli lasīt, kārtot savu dzīvi, meklēt iespēju būt laimīgai. Neglābjami tuvojās mani 40 gadi un es vēl arvien nezināju ar ko nodarboties un kas man patiktu.

Un tad, kad jau satiku savu vīru un nu man bija visas iespējas ar viņu diendienā runāt par visu, kas mani interesē. Plus vēl dēļ mūsu labās saderības bija ieriktējies viss tā, ka viņam to patika klausīties un vēl man piebalsot jeb pašam ko stāstīt. Un laikam, ka tieši viņš man sāka teikt, ka ir jāraksta grāmata, ka esmu taču pedagogs man jātaisa kursi. Un tā mēs nodibinājām Pavasara studiju.

Un tikai pēc tam – atskatoties es sapratu, ka ir taču vesela shēma, kas saslēdzās, un ja es to būtu zinājusi iepriekš, tad noteikti būtu sapratusi, ar ko man jānodarbojas jau krietni vien agrāk. Vārdu sakot – tagad, atskatoties es skaidri redzu kā pie tā nonācu. Toreiz – vienkārši nonācu.

Pavasara studijā ir viss mans interešu un spēju kopums – tēmas par attiecībām, interese par dievišķo, pedagoģija un viss, ko mācījos, un galu galā sarunas, sarunas, sarunas J Plus atklājušies daži talanti. Piemēram, ka spēju rakstīt grāmatas, ka spēju saturīgi un interesanti runāt auditorijas priekšā un man pašai tas patīk.

Nu…šai reizē es izanalizēju sevi. Bet ir man kolēģe – jaunā lektore, kura savukārt stāsta šo pašu ceļu kā nonākusi līdz rotu biznesam. Stāsts ļoti līdzīgs un shēma pilnīgi tā pati. Viņa pie mums studijā vadīs klātienes nodarbības “Kā attīstīt savu ideju”. Viņa šo tēmu vadīs arī mūsu Iedvesmas nometnes vienā no darbnīcām.

Bet nu – vārdu sakot, ja vēlies uzzināt shēmu kā atrast un atpazīt savu dzīves misiju un sapņu nodarbošanos, tad tiekamies piektdienas vebinārā 1.jūlijā plkst.20.00 (ar iespēju pieslēgties čatam jau no 19.00). Pieteikšanās kā jau vienmēr: ineses.vebinari@gmail.com vai pa tālruni 29431408 (Aija).

Piesakies arī tad, ja piektdienas vakarā netiec, jo noklausīties ierakstu ir iespēja vēl trīs dienas pēc nodarbības.

 

Uz tikšanos,

Inese

Lasīt vairāk