Raksti - Inese Prisjolkova

Vai Tev ir biji tā, ka dzīvo savu laimīgo dienu un Tev ir labs garastāvoklis, un Tu pat kaut ko savā nodabā dungo un gaidi pārnākam vīru (vai draugu) un tad viņš atnāk pilnīgi pretējā garastāvoklī un visa laime pazūd. No sākuma jau pat gribās kaut ko vēl labot un vērst uz gaišo pusi, bet vārds pa vārdam un jau kašķis klāt un viss prieks un labā oma ir pazudusi.

Tev ir tā bijis? Man ir.

Atceros sensenos laikus, ka faktiskā tā bija mana tipiskā sajūta attiecībās. Ka brīnišķīgi tiku galā pati ar sevi un pat kaut kādā ziņā tiešām pratu sevi noskaņot uz labu, bet tiklīdz jūtu, ka mīļajam cilvēkam kaut kas nav labi, ka viņš ir bēdīgs, neveiksmīgs vai nav apmierināts ar mūsu attiecībām, vai vēl trakāk – tieši ar mani, tad no šādas situācijas es vairs nepratu izkļūt. Bija puņķi un asaras, aizvainojumi un kašķi. Līdz par domām “vai vispār vērts būt kopā” un vai “izšķirties nav vieglāk, nekā sadzīvot”.

Gāja gadi. Arī nomainījās cilvēki blakus. Un droši vien, ka es kaut ko biju sapratusi.

Šobrīd viss ir savādāk.

Nu, pirmkārt, es tiešām vaktēju kā izmainīt savu attieksmi, ja šodien “nav mana diena”. Otrkārt, es ļoti novērtēju attiecības un tas, ka varam dzīvot mīlestībā. Es dienas lielāko daļu esmu gluži vienkārši par to pateicīga un apzināti par to piedomāju.  Nu, un treškārt, ja otram kaut kādā ziņā nav labi, tad izmantoju tos paņēmienus, kas tieši viņam patīk.

Un tur Tev savs cilvēks ir jāpazīst – ja viņam vajag, lai atstāj viņu mierā, tad dari tā. Ja ir pretēji un viņam šādos brīžos vajag, lai ieritinies viņam azotē un kaut ko mīļi dudini –tad dari tā. Ja viņam vajag izrunāties – tad dariet tā. Ja viņam vajag paburkšķēt un “izkasīties”, tad vienkārši vēro kā tas viss noputojas un neļaujies provokācijai (o, šitie bija mani grābekļi gadiem. Es vienmēr uzķēros).

Tagad, ja redzu, ka manam vīram nav garastāvoklis, es viņu vienkārši neuzkrītoši vēroju. Un tai pat laikā it kā neliekos ne zinis un daru kaut ko patīkamu, lai nepazaudētu savu labo omu. Ja viņš lēnām sāk piebiedroties man, tad viss ok – būs labi. Bet citreiz vajag nomainīt enerģētiku un tad saku – aizbraucam tur un tur (ir vietas, kur mums vienmēr patīk abiem un tas ir kā garants, ka garastāvoklis uzreiz kļūst labāks). Vai arī uzsāku tēmu, kas ir ļoti radoša un jo enerģiskāk runājam, jo vairāk iegriežam enerģiju un līdz ar to attīrām tās pieķellētās domas.

Vai nekad nesanāk sakašķēties?

Sanāk. Bet tas ir tad, kad abiem ir blakus faktori, kas noplicinājuši enerģiju. Ja neesam izgulējušies, esam stresā, pārāk daudz darba vai temps pa lielu. Nu, tur arī sevi kaut kā ir jāpazīst. Piemēram, es kļūst nervoza, ja kavēju. Tātad manā gadījumā ir jāvaktē, lai nekavēju jeb īpaši pie sevis jāpiestrādā, lai kavējot nenervozēju.

Nu vārdu sakot – šī ir tēma, par kuru meitenes ierosināja uztaisīt veselu nodarbību, jo vienā rakstā izstāstīt to nevar. Un tā kā zinu, cik tā ir liela problēma attiecībās, tad sarunājām šo trešdien, 5.oktobrī plkst.18.00-20.30 saorganizēt semināru par tēmu “Kā būt laimīgai, neatkarīgi no vīra garastāvokļa”. Un šeit jau nav jautājums tieši par vīru. Tikpat labi, ja dzīvo kopā ar vecākiem, kā nebūt atkarīgai no viņiem. Vai no bērniem. Vai no kolēģiem un priekšniekiem darbā. Vārdu sakot, runāsim par to, kā neiespaidoties no citiem un neļaut savu gaišo garastāvokli sasmērēt.

Pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714.

 

Lai Tev brīnišķīga diena un visa jaunā nedēļa!

Uz tikšanos jau trešdien.

Ar mīlestību, Inese 

Lasīt vairāk

Vai esi domājusi, cik mums svarīgas ir attiecības? Vai esi pamanījusi – ja viss ir kārtībā ar vīru, tad diena ir izdevusies. Tad ir laimīgi un feini pat bez iemesla.

Un tam visam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Mums kā sievietēm ir daudz vieglāk mijiedarboties ar pasauli, ja pašā tuvākā lokā enerģija plūst brīvi, mīļi un gaismas pielieti. Un tiklīdz tur ir kāds gruzītis, netīrumiņš, dusmiņa vai bēdiņa – tā paiet laiks, līdz atkal to visu iztīrām un sakārtojam.

Šodien es gribu parunāt par to, kā uzturēt kārtībā mūsu pašu tuvākā loka enerģētiku, jeb kā uzturēt attiecības ar vīru (ar draugu, ar pāra cilvēku).

Pirmkārt, jau gribas teikt, ka tas tomēr ir brīnums, ka mēs varējām satikties un esam kopā. Ka svarīgi ir uz to skatīties kā uz brīnumu vai vismaz kā uz kaut ko ļoti īpašu. Atceros, ka savās iepriekšējās attiecībās es tieši uz šo paklupu. Man likās, ka tas taču ir pats par sevi saprotams, ka esam precējušies. Ka tas vispār nav jānovērtē. Ka visi taču precas, kādēļ gan lai es būtu “sliktāka”. Nu kas tur sevišķs  - satiec labu cilvēku, izveido ģimeni un dzīvo.

Un tikai tad, kad man tas viss izjuka. Tikai tad, kad paliku viena. Tikai tad, kad izdzīvoju vientulību, tā, ka “aukstums no sienām nāk”. Tikai tad, kad uztaisu pusdienas un …. nav taču neviena, kas tās ēd. Tikai tad, ka sapucējos un gribu kaut kur iet, bet nav ar ko. ….. Tikai tad es sāku to visu palēnītēm saprast un atskārst.

Un jā – protams, toreiz saņēmos, kā saka nopurinājos, “sariktēju kroni” un gāju ar smaidu un veiksminieces tēlu. Bet…. jau toreiz zināju, ka ja vien man būs dota vēl viena iespēja, ja vien es reiz satikšu savu cilvēku un mums kopā būs labi, es par to būšu pateicīga katru dienu.

No tā laika ir pagājuši desmit gadu un nu jau iet devītais, kopš esmu kopā ar savu vīru. Tici vai nē – es katru dienu pasaku paldies Dievam un viņam, par to ka varam baudīt šo laiku kopā, ka mums ir labi, ka varam dzīvot mīlestībā.

Vai nekad nestrīdamies. Vai nav neviena konflikta? Ir, ir. It sevišķi, ja esam noguruši un tagad, kad uz maiņām pieskatām mazo un vēl arī strādājam, ceļam mājas un īstenojam dažādus projektus –brīžiem tā ir. BET – ir viens ļoti svarīgs BET, kuru viens otram atgādinām gandrīz katru dienu: “lai kāds mums šobrīd ir periods un lai ko un kā pasaku, zini, ka tevi ļoti mīlu un tā tas ir vienmēr”.

Lūk – jau otra atziņa. Tātad pirmā – uztver savas attiecības kā kaut ko ļoti īpašu un esi pateicīga Dievam par to, ka esat kopā. Tas nav pats par sevi saprotams. Un otra lieta – arī savam cilvēkam itin bieži vienkārši pasaki, cik ļoti svarīgi viens otram esat.

Un tad ir daudz dažādu tādu kā triku un knifu, kā šo sajūtu visu laiku uzturēt. Nu piemēram, man ir tāds mīļš paradums, ka laiku palaikam vienkārši atceros vai iztēlojos mirkļus, kas man bijuši ļoti jūtīgi un īpaši. Piemēram, kā cilvēku pūlī ejam viens otram pretim. No sākuma pat neredzam viens otru. Un tad ir viens mirklis, kad viņu ieraugu. Un tas brīdis ir aizkustinošs līdz asarām. Tā ir vienmēr. Pat ja ejam pa lielveikalu, ielu vai tirgu. Esam aizgājuši katrs uz savu pusi un pēc brītiņa atkal satiekamies. Lūk tas brīdis, kad redzu sava vīra stāvu – tas mani pielej ar siltumu.

Kādēļ to Tev rakstu?

Tādēļ, lai Tu padomātu kādi ir tie brīži, kas Tevi sasilda, domājot par savu vīru.

Varbūt tie ir neseni notikumi. Varbūt pat mirkļi. Varbūt tie ir savukārt senseni iepazīšanās stāsti. Tas ir pilnīgi vienalga, jo zini, ka tieši šie brīži jūsu attiecībām nes spēku.

Katrā reizē, kad atkal un atkal padomā par to, kas jūsu attiecībās ir bijis īpašs un saviļņojošs – tas Tev dod jaunu enerģiju un jūsu pārim spēku.

Šovakar mūsu Attiecības skolas vebinārā runāsim  par to kā “Cienīt un (atkal) iemīlēt savu vīru”. Kā novērtēt partnerattiecības un līdz ar to dzīvot laimīgāk. Droši var piedalīties arī tās dalībnieces, kurām vīra nemaz šobrīd nav. Tās ir globālās pamatzināšanas, kas noder vienmēr.

Atceries, ka stundu pirms vebināra čatosim un tur vari uzdot savus jautājumus tiešsaistē, bet 20.00 sāksies vebinārs. Ja nepaspēj vai tieši šodien netiec, tad atceries par iespēju 3 dienas pēc tiešraides iegādāties ierakstu. Mums ir dalībnieces, kas regulāri klausās vebinārus tikai ierakstā un ir izvēlējušās šo kā savu iespēju sekot visam līdzi.

Vairāk par vebināriem vari lasīt http://pavasarastudija.lv/2016/05/20/vebinaru-kalendars/

Un uz tikšanos jau šovakar!

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Lai kādu tēmu vadītu, lai ko mēs semināros runātu, tik un tā mēs beigu beigās nonākam līdz attiecību tēmai un kādēļ tās neveidojas vispār, vai kādēļ tās nav saveidojušās tādas, kādas gribētu. Vai kāpēc viņš mani nesaprot?  Un pēdējā laikā arvien biežāk dzirdu, bet kad mēs parunāsim speciāli tikai par TO. Jautāju – par ko? Un tad ir jautājumu birums: ko darīt, ja šobrīd ar vīru esam apgrieztās lomās. Ko darīt, ja visu atbildību par ģimeni esmu uzņēmusies es? Ko darīt, ja vīram nav darba un viņš neko nepelna? Ko darīt, ja man jau sāk nolaisties rokas, lai viņu iedvesmotu? Utt.

Un tad nu izdomājām izveidot vairāku semināru ciklu, kurā tad parunāt tikai par partnerattiecību tēmu.  Sākot ar to  - kā satikt savu īsto un vienīgo un kā ar viņu sadzīvot. Šai seminārā ļoti daudz dalīšos ar savu pieredzi kā es gāju pretim savam cilvēkam un kāda patiešām laime man sākās no tā brīža, kopš esam kopā.

Otrā seminārā parunāsim par to, kāpēc ir tik ļoti būtiski, lai sieviete pārī audzē sievišķību, un tai pat laikā veicina, lai vīrietis audzētu vīrišķību. Un atkal jau – šeit dalīšos ar ļoti daudz saviem piemēriem, kur esmu sākotnēji kāpusi uz grābekļiem un tikai tagad pēc 8 gadiem kopā, nu varu teikt, ka grābekļu deja mazinās. Un tiešām tai brīdī izmainās viss.

Trešā seminārā parunāsim kā uzturēt pārī romantisma uguntiņu un nepieļaut rutīnu ne dzīvē, ne attiecībās. Kā būt interesantai, kā dzīvot interesantu ikdienu, kā būt interesantai priekš sava vīrieša un kā nepagurt, dzīvojot kopā gadiem.

Nu un ceturtā seminārā parunāsim par to kā attiecībās būt pašai (kā nedot pa daudz un nepieprasīt pa daudz) un kā otram ļaut dzīvot saskaņā ar savu būtību. Mīlestība ir brīvība. Tikai ko tas pa īstam nozīmē attiecībās.

Tiksimies ik pa divām nedēļām trešdienās 18.00-20.30 un sāksim jau nākamnedēļ.

 

Man pašai šī ir vismīļākā tēma uzreiz aiz “mammošanās”. Un arī droši vien tādēļ, ka tā mammīšu un bēbīšu lieta man ir tik svaiga un es galīgi neesmu to vēl “saēdusies” un dabūjusi sāta sajūtu.

Ar attiecībām man ir šī sāta sajūta. Ir tiešām ļoti labi. Un labākā ziņa priekš manis pašas, ka tas nenozīmē pieradumu, rutīnu vai apnicību. Ka izrādās var gadiem dzīvot ar vienu cilvēku un ar viņu visu laiku IR interesanti. Ticu, ka tā ir arī uz dzintarkāzām vai sudrabkāzām un vēl ilgāk.

Vai tas ir darbs? Nē. Nekāda darba tur nav. Bet sava veida zināšanas un viedumu jeb gudrību tas tomēr prasa.

Un vēl ir tā, ka tam otram ir jābūt ļoti saderīgam.

Es vienu dienu domāju, ja nu man šīs gudrības būtu bijušas zināmas jau 16 vai 18 gados, vai es būtu mācējusi sadzīvot jau toreiz? Un atbilde ir – ja pretim būtu īstais un vienīgais, tad jā. Tā atslēga ir tajā vārdā “īstais”.

Jo ja tā ir kaislība, tad tā pāriet. Ja tā ir cieņa vai aprēķins, tās ir pakļautas ārējiem kairinājumiem un  brīžiem var neizturēt citas lielas jūtas. Ja tas ir “ka tik cilvēks labs” – tā atkal būs grūti, jo trūks mīlestības.

Tieši tādēļ tai izvēles laikā mums jābūt ļoti gudrām. Es biju. Nu, vismaz tagad tā izskatās. Es vienkārši klausīju sirdij un gāju pretim Mīlestībai. Un es neļāvos prāta argumentiem, kas teica  - nē, jums nesanāks.

Nu, vārdu sakot, ja vēlies par šo visu padiskutēt, parunāt, paskatīties no dažādiem skatu punktiem, uzdot jautājumus un meklēt atbildes, esi mīļi gaidīta 10.augustā plkst.18.00-20.30 Pernavas ielā 19-315. Pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714 (Santa).

Uz tikšanos!

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Es tiešām ilgi domāju, kurš būs mans nākošais virziens, kuru gribēšu pa nopietnam papētīt un izveidot kādu semināru un nodarbību formāta veidā. Man likās, ka tas varbūt būs par sievišķību, vienu mirkli likās, ka tas varbūt būs par mūsu attieksmi pret naudu un materiālām lietām, vienu brīdi šķita, ka tas būs saistīts ar kādu sevis izzināšanas un apzināšanās metodi vai jomu. Bet nu jau kādu laiku ir skaidrs, ka mani pārņem un interesē jautājumi, pamatojumi un tēmas, kas saistītas ar partnerattiecībām. Un īstenībā saprotu, ka atgriežos pie paša Pavasara studijas sākuma, kad mana iecere bija izveidot semināru ciklu meitenēm un sievietēm par to kā satikt īsto un vienīgo. Toreiz tas izauga par laimes terapiju un es esmu laimīga par to.

Lasīt vairāk

Šoreiz es gribu runāt ar tām brīnišķīgajām, jaukajām un feinajām sievietēm, kuras dzīvē ir piedzīvojušas, ko nozīmē fantastisks vīrs, jauka ģimene, bērni, ģimenes kopīgi svētki un izbraukumi, un, kuras nu jau zina arī to, kā ir tad, kad tas viss ir jāzaudē, jo pārciesta šķiršanās.

Lasīt vairāk

Sestdien braucu uz Madonu un kā vienmēr, kad man ir tālie semināri, pa ceļam paklausos radio. Arī šoreiz bija tāpat. Raidījuma tēma bija par mīlestību un raidījuma vadītājs kopā ar psiholoģi runāja par to – cik ilgi mīlestība ir akla un kad pienāk tas brīdis, kad cilvēks ierauga īsto realitāti un pārstāj sevi mānīt.

Lasīt vairāk

Kādā komentāru sadaļā iesākām diskutēt par to vai rakstīt komentārus vai nerakstīt un tad man ienāca prātā Tev izstāstīt kā vēru vaļā savu enerģētiku periodā, kad biju vēl viena un pa lielam viss vēl nenotika tā, kā savā dzīvē gribēju.

Lasīt vairāk