Raksti - Inese Prisjolkova

Vai Tev patīk fotografēties? Vai kamera Tevi mīl? Vai esi fotogēniska?

Man pašai ir bijis dažādi. Lielāko dzīves daļu es sev patīku un līdz ar to bildēs arī. Bet ir, protams, bijuši periodi, kad nepatīku ne dzīvē, ne bildes. Un tad sev esmu jautājusi – kāpēc?

Un secinājums ir gana viegli saprotams – tad, kad neesi laimīga, tad fotogrāfija nežēlīgi to parāda. Man ir tāds dzīves periods (apmēram 1998.-2004.gads) kad kaut kā kļuvu ar katru gadu jo nelaimīgāka un nelaimīgāka. Grimu un nepratu izķepuroties. Darbā bija grūti, mājās grūti, pašai ar sevi grūti, ar cilvēkiem grūti. Tā laika bildēs nespēju uz sevi skatīties, jo izskatos veca, nesmuka un nemīlēta. Man vienkārši tik ļoti trūka mīlestības, ka tas bija redzams katrā grimasē un katrā skatienā.

2004.gadā sākās mana laimes terapija un sākot no šī laika es sev ļoti patīku. Vai esmu kļuvusi skaistāka? Vai parametri ir izmainījušies? Nu – nē taču. Bet ir izmainījies šis iekšējais starojums un bildes to parāda.

Ir man tādas bildes, kuras es varētu skatīties atkal un atkal – tas ir ap manu kāzu laiku. Man bija 40 gadi un es tur izskatos lieliski – laimīga, iemīlējusies un tāda, ka “visa dzīve tikai tagad sākas”.

Atceros, ka man ļoti patika tikšanās ar savu kāzu fotogrāfu, kurš pēc tam kļuva arī par manu grāmatu vāku fotosesiju fotogrāfu. Viņš vienkārši man kaut kā vienmēr pateica priekšā kā apstāties, kā nolaist zodu, kurā vietā un kā paskatīties. Tās bildes ir lieliskas. Es esmu skaista. Viņš mani vienmēr nofotografēja skaistu.

Un tad sapratu, ka ar kameru ir jādraudzējas. Pagāja vēl laiks un ļoti bieži esmu pārbaudījusi šos savus trikus pie kameras un nu jau skaidri zinu, kad būs laba bilde un kad nē.

Un tad es satiku Madaru. Viņa pie mums atnāca uz čakru kursu, pēc tam pieteicās uz jaunajiem lektoriem un vienā nodarbībā bija paņēmusi līdzi kameru un pastāstīja, ka ir fotogrāfe. Citas lektores uzreiz sarunāja fotosesiju un tā mēs ieraudzījām Madaras bildes un uzzinājām Jolantas stāstu par pašu bildēšanos. Tas skanēja apmēram tā: “Meitenes !!!!! WOW!!! Tas bija tika lieliski!!!! Tas bija Piedzīvojums ar lielo burtu!!! Un pēc tam nedēļu es to vien darīju kā skatījos bildes un atcerējos tās sajūtas.”

Es arī pati esmu bildējusies pie Madaras un interesanti, ka viņa atkal man teica priekšā tieši to, ko es jau par sevi zināju – “drusku nolaid zodu”, “pagriezies ieslīpi” – toreiz fotografējām rotas un portretus un  sanāca brīnišķīgi.

Un tieši dēļ tā, ka fotografēšanās laikā varējām izbaudīt, cik esam unikālas, cik skaistas, mums ienāca prātā, ka nometnē ir jātaisa foto darbnīca, kurā kādai daļai dalībnieču būtu iespēja izbaudīt šo mijiedarbošanos ar kameru un kļūt par “Mirkļa Karalienēm”.

Madara raksta:

Atklāj savu skaistumu un šarmu fotogrāfijā

 

Vienmēr esmu domājusi to, ka mana šīs dzīves sūtība ir radīt skaisto un caur to padarīt citu cilvēku dzīves skaistākas- gan vizuāli, gan emocionāli. Fotogrāfiju sāku kā hobiju, bet tāpēc, ka dikti šo darbu mīlu, kļuvu par profesionāli ar nu jau 8 gadu stāžu.

 

Ar gadiem esmu sapratusi, ka fotogrāfija mūsu dzīvē ir kopš dzimšanas līdz beigu dienai. Tā mūs pavada visu dzīvi. Sociālajos portālos fotogrāfija rada pirmo iespaidu par mums cilvēkiem, kuri mūs nepazīst. Un, lai kas notiktu mūsu dzīvē, apstādināts mirklis ir tas, kas mums ļauj atgriezties un pakavēties patīkamajās atmiņās. Mūsu smadzenes patiesībā dzīvo tikai vienā laikā- tagadnē. Ja fotogrāfijā ir prieks, tad uz to skatoties mēs jutīsim prieku.

 

Es sevi saucu par sajūtu fotogrāfi, jo manās bildēs vienmēr redzamas sajūtas. Tas ir tas, kas mani padara īpašu. Cilvēkus vienmēr es cenšos attēlot viņu skaistākajā rakursā, kas attaisno viņu personību. Es uzskatu, ka visi ir skaisti (bez izņēmuma), jo katrā no mums ir kas īpašs. Tas ir tas, ko cenšos saskatīt un atainot bildēs un lielākoties cilvēkiem tas ļoti patīk.

 

Kad biju Portugālē apmaiņas programmā, tad es atkal sabildēju bildes un visi bija sajūsmā un viena meitene man pateica: "You should be proud of photos that you make" (tulk. Tev vajadzētu būt lepnai ar bildēm, kuras tu spēj veidot). Šis citāts man aizķērās prātā un es sāku domāt par to, ka arī tad, kad esi modele, tad tev ir jābūt lepnai ar to, kas tu esi- ar savu personību un skaistumu, jo tieši tad rezultātā saņemsi pašas brīnišķīgākās bildes ar sevi!

 

Plāns:

  1. Ievadlekcija par fotogrāfiju un to, kā labi izskatīties bildēs
  2. Praktikums- fotogrāfēšu katru dalībnieci
  3. Foto apstrāde jeb kā ar to padarīt sevi skaistu


http://madarakur.wix.com/madarakurpniecefoto

 

Piesakoties nometnei jau uzreiz vari izvēlēties uz kurām divām darbnīcām gribi pieteikties. Lai gan – būs iespēja to izdarīt arī nometnes otrā dienā uz vietas, iepazīstot katru vadītāju atsevišķi.

 

Nākamā rakstā jau tad par atkal kādu citu darbnīcu. Tās būs pavisam sešas.

Par nometni vairāk: http://www.pavasarastudija.lv/kategorija/nometne/

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Lai kādu tēmu vadītu, lai ko mēs semināros runātu, tik un tā mēs beigu beigās nonākam līdz attiecību tēmai un kādēļ tās neveidojas vispār, vai kādēļ tās nav saveidojušās tādas, kādas gribētu. Vai kāpēc viņš mani nesaprot?  Un pēdējā laikā arvien biežāk dzirdu, bet kad mēs parunāsim speciāli tikai par TO. Jautāju – par ko? Un tad ir jautājumu birums: ko darīt, ja šobrīd ar vīru esam apgrieztās lomās. Ko darīt, ja visu atbildību par ģimeni esmu uzņēmusies es? Ko darīt, ja vīram nav darba un viņš neko nepelna? Ko darīt, ja man jau sāk nolaisties rokas, lai viņu iedvesmotu? Utt.

Un tad nu izdomājām izveidot vairāku semināru ciklu, kurā tad parunāt tikai par partnerattiecību tēmu.  Sākot ar to  - kā satikt savu īsto un vienīgo un kā ar viņu sadzīvot. Šai seminārā ļoti daudz dalīšos ar savu pieredzi kā es gāju pretim savam cilvēkam un kāda patiešām laime man sākās no tā brīža, kopš esam kopā.

Otrā seminārā parunāsim par to, kāpēc ir tik ļoti būtiski, lai sieviete pārī audzē sievišķību, un tai pat laikā veicina, lai vīrietis audzētu vīrišķību. Un atkal jau – šeit dalīšos ar ļoti daudz saviem piemēriem, kur esmu sākotnēji kāpusi uz grābekļiem un tikai tagad pēc 8 gadiem kopā, nu varu teikt, ka grābekļu deja mazinās. Un tiešām tai brīdī izmainās viss.

Trešā seminārā parunāsim kā uzturēt pārī romantisma uguntiņu un nepieļaut rutīnu ne dzīvē, ne attiecībās. Kā būt interesantai, kā dzīvot interesantu ikdienu, kā būt interesantai priekš sava vīrieša un kā nepagurt, dzīvojot kopā gadiem.

Nu un ceturtā seminārā parunāsim par to kā attiecībās būt pašai (kā nedot pa daudz un nepieprasīt pa daudz) un kā otram ļaut dzīvot saskaņā ar savu būtību. Mīlestība ir brīvība. Tikai ko tas pa īstam nozīmē attiecībās.

Tiksimies ik pa divām nedēļām trešdienās 18.00-20.30 un sāksim jau nākamnedēļ.

 

Man pašai šī ir vismīļākā tēma uzreiz aiz “mammošanās”. Un arī droši vien tādēļ, ka tā mammīšu un bēbīšu lieta man ir tik svaiga un es galīgi neesmu to vēl “saēdusies” un dabūjusi sāta sajūtu.

Ar attiecībām man ir šī sāta sajūta. Ir tiešām ļoti labi. Un labākā ziņa priekš manis pašas, ka tas nenozīmē pieradumu, rutīnu vai apnicību. Ka izrādās var gadiem dzīvot ar vienu cilvēku un ar viņu visu laiku IR interesanti. Ticu, ka tā ir arī uz dzintarkāzām vai sudrabkāzām un vēl ilgāk.

Vai tas ir darbs? Nē. Nekāda darba tur nav. Bet sava veida zināšanas un viedumu jeb gudrību tas tomēr prasa.

Un vēl ir tā, ka tam otram ir jābūt ļoti saderīgam.

Es vienu dienu domāju, ja nu man šīs gudrības būtu bijušas zināmas jau 16 vai 18 gados, vai es būtu mācējusi sadzīvot jau toreiz? Un atbilde ir – ja pretim būtu īstais un vienīgais, tad jā. Tā atslēga ir tajā vārdā “īstais”.

Jo ja tā ir kaislība, tad tā pāriet. Ja tā ir cieņa vai aprēķins, tās ir pakļautas ārējiem kairinājumiem un  brīžiem var neizturēt citas lielas jūtas. Ja tas ir “ka tik cilvēks labs” – tā atkal būs grūti, jo trūks mīlestības.

Tieši tādēļ tai izvēles laikā mums jābūt ļoti gudrām. Es biju. Nu, vismaz tagad tā izskatās. Es vienkārši klausīju sirdij un gāju pretim Mīlestībai. Un es neļāvos prāta argumentiem, kas teica  - nē, jums nesanāks.

Nu, vārdu sakot, ja vēlies par šo visu padiskutēt, parunāt, paskatīties no dažādiem skatu punktiem, uzdot jautājumus un meklēt atbildes, esi mīļi gaidīta 10.augustā plkst.18.00-20.30 Pernavas ielā 19-315. Pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714 (Santa).

Uz tikšanos!

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Jau kādu laiku Tev solu izstāstīt par mūsu Iedvesmas nometnes trešās dienas darbnīcām un kaut kā netieku līdz solījuma realizēšanai. Bet nu – augusts sācies un vairs nav kur atlikt. Galu galā – nometne jau septembrī.

Viena no ļoti, ļoti iedvesmojošām darbnīcām ir “Kā atrast savu ideju, kā uzsākt to un kā to attīstīt”. Šis ir stāsts par to kā Luna Vita, kura nu jau ir arī Pavasara studijas jaunā lektore, pirms četriem gadiem sāka veidot rotas, bet tagad viņai klienti ir visos kontinentos, viņai ir savs zīmols, sava atpazīstamība un “visa pasaule pie kājām”.

Par to, kā no mazas pulksteņsiksniņas nonākt līdz rotu komplektiem, līdz rotām dažādiem svētkiem, dzīves tēmām, pat rotām zirgiem un citiem dzīvniekiem, par rotām ikdienai un svētkiem…. Bet pats galvenais – kā vispār uzdrošināties sapņot un ķerties klāt savu sapņu īstenošanai – par to visu Luna Vita bezgala iedvesmojoši stāstīs un dalīsies savā darbnīcā.

Es ar Lunu kopā šobrīd darbojos vienā citā grupā, kur bieži vien praktiskās tehnikās un treniņos esam pārī. Varu pateikt, ka man katru reizi “mute paliek vaļā” no tā, cik viegli viņa runā par sadarbību ar Austrāliju, Angliju vai Ameriku. Manā gadījumā šis viss iztrūkst. Es kaut kā nebiju iedomājusies ar savu laimes terapiju “iziet pasaulē”. Bet viņa tieši otrādi – sāka ar pasauli.

Luna ir īpaša. Viņa ir ļoti skaista. Ar ļoti skaistu gaumi. Katrā reizē, kad viņa ierodas uz nodarbību, mums pārējām dalībniecēm iedvesmā iemirdzas acis. Mēs vienmēr gaidām – kāds šoreiz būs tēls, kāda kleita un rotas. Savā darbnīcā viennozīmīgi viņa runās arī par to.

Tēls nav atdalāms no Tavas idejas. Tu esi savas idejas daļa un otrādi. Tas viss iet roku rokā.

Un vēl – ārkārtīgi uzmundrinoši ir tas veids, kādā Luna runā. Viņa tik atklāti un brīvi stāsta par savu pieredzi. Par to, ka pašā sākumā viņai nebija nekā – ne atbilstošas izglītības, ne naudas, ne atbalsta, ne uzmundrinājuma. Tieši otrādi- paši tuvākie cilvēki tam vispār neticēja un sākotnēji bija skeptiski. Bet – kas ir tavs, tas ir tavs. Tu vienkārši ej savu ceļu. Tu dari tādēļ, ka tev patīk. Tu dari tādēļ, ka nevari nedarīt. Un vienā mirklī – viss aiziet.

Lunas gadījumā tie bija tiešām tikai daži gadi. Arī manā gadījumā ar Pavasara studiju tas bija gads, kamēr darīju, darīju un darīju, līdz lielais iegriezies padevās un viss aizgāja pats no sevis. Kā nenobīties šai periodā, kā uzturēt ticību, kā turpināt iesākto. Par to visu būs šai darbnīcā.

Un ja Tev vispār pat nav savas idejas. Un ja nezini, ar ko sākt. Arī tad vari pieteikties šai grupā, lai gūtu iedvesmu un varbūt tieši šai nometnē atrastu savu lielo ceļu un lielo ideju.

 

Luna Vita par savu darbnīcu raksta:

Iedvesmas nometnes darbnīca: “Kā atrast savu ideju, kā uzsākt to un kā to attīstīt”.


Savā dzīves laikā esmu izmēģinājusi darīt daudz un dažādas lietas, bet savu būtību un aicinājumu atradu tikai pēc ilgiem meklējumiem. Mana sirdslieta ir skaistuma radīšana - esmu rotaslietu un tērpu dizainere un man ļoti patīk iedvesmot arī citus realizēt savus sapņus.
Esmu sapratusi, ka tam, kas ir ielikts mūsos, nav un nevar būt šķēršļu,tāpēc ir svarīgi saprast, kāda ir Tava būtība, un kas ir tā ideja vai sapnis, tava dāvana pasaulei, kas dzīvo tevī. Lai to piepildītu, nevajag nekādas īpašas skolas, zināšanas vai prasmes, viss atnāks pats, ja vien Tu uzdrīkstēsies un droši iesi savu ceļu.
Manā darbnīcā es pastāstīšu par to, kā atrast savu ideju jeb sapni, kā to attīstīt un kādi ir noteikumi, lai tas darbotos, kā tikt galā ar neveiksmēm un kur smelties spēku. Mēs runāsim par rotu nozīmi sievietes dzīvē, darbosimies praktiski, varēsim pašas pielaikot un sajust sevi ar dažādām rotām.”

Un jau nākamā rakstā Tev izstāstīšu par kādu no citām darbnīcām.

Vairāk par nometni vari lasīt mājas lapas sadaļā “Nometne” http://www.pavasarastudija.lv/kategorija/nometne/

 

Piesakies un tiekamies jau drīz. Pavasara studijas nometnes vienmēr ir jaudīgas, mīļuma un enerģijas pilnas, iedvesmojošas, motivējošas un gaismas piepildītas.

 

Sirsnībā, Inese

Lasīt vairāk

Sveika, mīļā. Bija laiks, kad ar Tevi sarakstījos katru dienu. Bija laiks, kad man atlika tik vien iespēju kā aprakstīt to, kas notiek pie mums studijā un par kādām tēmām Tev piedāvāju tikties. Un nu ir sācies laiks, par kuru pat nespēju iedomāties, ka ar mani tas var notikt – ka man nesanāk apsēsties un uzrakstīt.

Nu pilnīgi ir tā, ka paiet nedēļas un es saprotu, ka neesmu uzrakstījusi ne tik vien nevienu rakstu, bet pat uz garākām vēstulēm atbildu ar pāris nedēļu nobīdi.

Būtu jāsaka – nu kaut kas traks. Bet no otras puses – tas ir kaut kāds īpašs šarms tādai dzīvei bez datora.

Un galu galā – nav jau tā, ka vispār nepieeju. Es pieeju un kaut ko zibenīgi padaru (nomaksāju rēķinus, atbildu uz sos vēstulēm vai jautājumiem un atbildēm). Bert vairs man nav tādu mierīgu klusu plūstošu brīžu, kad vienkārši tā apcerīgi sēžu pie datora, dzeru tēju un sarunājos ar Tevi. Tā vietā man ir ratiņi, kristības, noformējumi, caciņas, mājas celtniecības, dārza nojume, baseiniņš, rozes, ciemošanās….nu vārdu sakot – nevis sarunas par dzīvi, bet reāla un taustāma dzīve.

Vēl to varētu nosaukt par sazemējumu jeb dzīvi caur visām čakrām.

Un vēl – kad Tev pirms Jāņiem stāstīju par devīto vilni un kā mēs varam iegriezt enerģiju tā, ka atveram sevī kādus vēl papildus resursus, lai tiktu uz savas enerģētikas augsta vai visaugstākā punkta un tā uz šī “devītā viļņa” izietu cauri visai vasarai līdz pat vēlam rudenim. Nu tad man tagad ir sajūta, ka mans devītais vilnis ir kaut kāds milzu “cunami”. Protams pārnestā nozīmē, jo nekā ārdoša tajā nav. Vienkārši dzīve notiek ar tik lielu jaudu un man , nesaprotami no kurienes, ir ļoti daudz spēka, ka varu tikai pabrīnīties.

Jā – tikai laika brīžiem nepietiek, lai apvienotu abas dzīves – iepriekšējo ritmu un tagad šo jauno. Droši vien arī nevajag.

Bet nu –viss notiek. Nedēļas nogalē ar visu ģimeni bijām pāris nometnēs. Līdz Siguldai mums aizbraukt bija viegli, bet nu aiz Liepājas uz Nīcas novadu maziņš drusku noprotestēja, ka ir pa garu. Plus vēl tas tveicīgais laiks.

Paralēli gatavojamies savai nometnei. Mums šoreiz būs IEDVESMAS tēma un kaut kā pēdējā laikā ļoti izjūtu, cik iedvesmai un motivācijai ir liels spēks.

Ar prieku varu izstāstīt, ka mūsu nometnes muzikālajā vakarā pie mums viesosies māsas Legzdiņas. Un tur jau atkal ir viens iedvesmas stāsts, ar kuru varu padalīties. Kā jau esmu stāstījusi, es jau daudzus gadus neēdu gaļu. Attiecīgi arī desas vai aknas vai kaut ko, kas saistīts ar dzīvnieku nogalināšanu, to neko nelietoju. Bet uzslēdzot raidījumu “La dolce vita” ar Roberto, pēkšņi piesaka, ka būs viena no māsām Legzdiņām – Aija, un viņa gatavošot putraimdesu jeb asinsdesu. Nu uzreiz padomāju, ka man taču tas pilnīgi neinteresē. Ne es gatavošu, ne es ēdīšu, nu vārdu sakot – man pilnīgi garām. Un te sākas brīnums – es nepaspēju izslēgt vai pārslēgt, jo baroju mazo, un aizraujos ar Aijas personību, ar stāstiem, ar viņas enerģiju un iedvesmu tā, ka ar milzu iedvesmu noskatos visu raidījumu, un man ir pilnīgi skaidrs – šo enerģisko un harizmātisko sievieti ir jāuzaicina uz mūsu nometni.

No sākuma domāju, ka viņa varētu būt kā lektors, vai kā vienas atsevišķas daļas vadītāja, bet….tad viņa sāk dziedāt, un ir skaidrs, ka jāaicina ir viņas visas trīs un lai mums nometnē ir “Iedvesmas pilns vakars kopā ar māsām Legzdiņām”.

Jau tagad jūtu, ka būs gan jautri, gan lustīgi, gan ar spēka stāstiem un kādu dziļāku jušanu. Būs ļoti, ļoti atbilstoši un labi.

Jā, un atceros, ka jau vairākkārtīgi Tev solos aprakstīt nometnes programmā trešajā dienā paredzētās darbnīcas, bet nu – tad par to nākamajā rakstā, lai nesanāk pārāk gari.

Runājot par nometni, pievienošu te linku, lai vari papētīt programmu. Bet nu – Tu jau zini, ka Pavasara studijas ir mīļuma un gaišas enerģētikas pilnas. Kā mēs pašas smejamies, ka braucam turp uzlādēt baterijas jeb uzpildīt akumulatoru, lai atkal pēc tam dotos savā gaitās jau ar citu jaudu. Nu un vēl – šī ir brīnišķīga iespēja pagarināt vasaru un uzturēt savu devīto vilni, lai tas nepāriet pa ātru.

Te ir vairāk par nometni: http://www.pavasarastudija.lv/kategorija/nometne/

Un – svinam dzīvi!!!

Lai brīnišķīga šī siltā un spēkpilnā vasariņa!

 

Atceries, ka mīļoju Tevi arī tad, kad neuzrakstu nevienu rakstiņu.

Sveicieni, Inese

Lasīt vairāk

Šī vakara vebinārā parunāsim par sievietes varu, par spēku, par spējām, par iespējām. Meitenes, ja mēs zinātu (būtu zinājušas iepriekš), ko visu mēs varam, mēs tiešām dzīvotu pilnīgi savādāk.

Man šodien mājas lapā viena lasītāja ir uzdevusi jautājumu (pēc kārtas otrais jautājums un atbilde: http://www.ineseprisjolkova.com/jautajumi-un-atbildes/ ) par to, ko darīt, ja vīrietis ērti iekārtojies kā patērētājs un nemaz i netaisās uzņemties rūpes, atbildību, vairāk laika pavada pie TV un pēc tam vēl komentē, ka laikam šitādas attiecības nemaz nevēlas. Sieviete pa to laiku visu dara, apmaksā, paliek bez spēka, raud par neizdevušos dzīvi un attiecībām, plus vēl ir stāvoklī un jūtas bezizejā.

Un tā kā jautājums ir uzdots publiskā telpā, un tā kā tas ir anonīms, tad atļaujos šo izmantot savām pārdomām un visticamāk paņemt par šīvakara sarunu pamatu.

Mēģinu atcerēties vai man ar kādu no dzīvē sastaptajiem vīriešiem un attiecībām kas tāds ir bijis un secinu, ka nav. Ka es vienmēr esmu mācējusi viņus iesaistīt savos darbos, plānos, sapņu realizēšanā. Bet vai man nav pazīstams šāds modelis? Ir. Es to esmu redzējusi citās ģimenēs un attiecībās un vienmēr nobrīnījusies, kādēļ tā sieviete neko nedara lietas labad, lai kas mainītos. Un tad vienā tādā mīļā sarunā atklāju, ka izrādās viņa nezina un nemaz nemāk savādāk.

Atklāšu “noslēpumu” – mīļotai sievietei ir milzīga vara pār savu vīrieti (īstenībā vispār sievišķībai pār vīrišķību), jo viņa viņam ir kā iedvesma, spēks, balva un prieks reizē. Mūsu spēks ir mīļumā. Mūsu spēks ir īpašā attieksmē tieši pret viņu. Mūsu spēks ir palūgt tā, ka nevar atteikt. Mūsu spēks ir nepiekušanā un tajā, ka nepārstrādājamies.

Un šo visu brīnišķīgo bildi sagrauj lepnība, iedomība un mūsu aizvainotais Ego, kurš taču “neies lūgties”, ja pati varu. Un tad “es pati varu to” un “vēl to” un “vēl arī to”. Uz izrādās, ka es varu pilnīgi visu un viņam atliek vien palikt uz gultas ar pulti rokā, vai būt bezgala aizņemtam ar viedtālruni vai planšeti.

Un nav jau neiespējami. Jā – šādi var dzīvot. Un var pat būt ļoti labas attiecības un miers mājās. Galu galā taču tā ir pierasts un viņš jau tomēr iet uz darbu un tur piekūst (varam sevi mierināt). Bet nez kāpēc beigu beigās viņš rūgst savā neiztērētajā enerģijā un dusmojas uz valdību, sievu, pastāvošo iekārtu vai dzīves bezjēdzību. Savukārt sieviete ir piekususi un bez spēka.

Mūsu šī vakara vebinārā runāsim par to, cik milzīgus resursus mēs neizmantojam vai izmantojam daļēji. Cik daudz ko pārtērējam un zaudējam. Un, protams, izrunāsim kā to visu vērst pa labu un atkal kļūt spēkpilnām, laimīgām, emocionāli bagātām, mīlestības pilnām un pasargātām.

Uz tikšanos jau šovakar.

Sākam čatu 19.00, nodarbība sāksies 20.00.

Pieteikšanās uz epastu: ineses.vebinari@gmail.com vai pa tālruni 29431408 (Aija)

Ja netiec šai laikā, tad atceries, ka katram vebināram mēs veidojam ierakstu, ko var noskatīties vēl 3 dienas pēc nodarbības.

 

Uz tikšanos!

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Jau kādā no iepriekšējiem rakstiem es Tev stāstīju par Vitu Sani un viņas kursu “Dzīves praktiķu skola”, bet tikai šodien īsā sarakstē, kur vienkārši kā starp citu parunājām kā iet, es sapratu  -kāds tas ir brīnums, ka esam ar viņu iepazinušās un dabūjušas savam kursam.

Nu kaut kā aizrunājāmies līdz tam, ka es gribētu pie viņas iziet individuālo konsultāciju, jo tagad ar bērnu dzimšanu, Pavasara studijas septiņiem gadiem, māju celtniecību un nākotnes plāniem, ir jāsaprot kā labāk darīt un kā salikt prioritātes. Nu vārdu sakot, zinu, ka viņa prot cilvēkā atvērt nobloķētos resursus un galu gā Dzīves praktiķu skolā tieši to arī darām. Bet par to individuālo konsultāciju domāju, lai izmantotu vēl visu to, ko vēl viņa var un spēj.

Un tad uzjautāju, ko visu viņa šobrīd vēl dara….un secināju, ka viņa nu tiešām savus resursus izmanto vareni.

Viņa konsultē lielus uzņēmumus biznesa vadībā un attīstībā, pati vada milzu projektus un dēļ tā tikko bija ilgāku laiku prom, un tai pat laikā konsultē cilvēkus personīgā izaugsmē, pielietojot numeroloģiju, astroloģiju, psiholoģiju, ci –gun, un regresijas metodes. Viņa pati par interesantāko savu jomu sauc  - transformācijas numeroloģiju, kurā pēc ļoti senām metodēm un tehnikām stāsta cilvēkam par viņa resursiem saistībā ar piedzimšanas datiem. Savukārt man no viņas metodēm visvairāk interesē tieši tā regresijas metode, ko noteikti gribu iziet. Viņa pati saka, ka atbrīvojot kaut tikai pēdējo piecu gadu uzkrāto un nobloķēto enerģiju, mūsos rodas milzīgs potenciāls, ko ielikt tagadnē un nākotnē. Šitas būs mūsu kursa programmā arī.

Paralēli tam viņa mācās par karmisko psiholoģi, kas atkal ir dziļš liels virziens.

Nu vārdu sakot – esam iemantojuši fantastisku kolēģi, kura dara brīnišķīgas lietas. Man pašai ir prieks, ka esmu viņas pie mums vadītajā pirmajā kursā. Bet nu jau esam izsludinājuši otru, kas paralēli mūsējam pa sestdienām tiksies 3 vai 6 reizes (kā paši lems). Šo sestdien būs viņu pirmā nodarbība, uz kuru vēl laikam, ka ir pāris brīvas vietas. Vienīgi ar individuālajām konsultācijām vēl būs kādu laiku jāpagaida, jo Vitai iet milzu projekti un tiešām pilnīgi objektīvi nav laika. Tā kā- jāizmanto iespēja tikt uz viņas kursu, un pēc tam, kaut kad augusta beigās tad palaidīsim arī individuālās konsultēšanās iespējas.

Galu galā – ja arī paralēlajam kursam tāpat kā mums būs sešas nodarbības, tad tur būs ārkārtīgi daudz praktisko paņēmienu un tehniku, tā kā varēs jau krietni padarboties savam labumam. Vismaz man –tas, ko darījām sestdien ir atvēris pilnīgi citu spēku un pats galvenais, tas devis atklājumus, par kuriem nu man ir riktīgi jāpadomā.

Vārdu sakot, ja gribi, mēģini paspēt vēl pieteikties uz šo kursu jau sestdien. Vairāk info ir šeit http://pavasarastudija.lv/2016/07/14/dzives-praktiku-skola/

 

Ar mīļiem sveicieniem, Inese

Lasīt vairāk

Man arvien biežāk pretim gadās cilvēki, kas saka, ka nevar un nevar atrast to savu dzīves jēgu, misiju un nodarbošanās sfēru, par kuru tad teikt – jā, tā ir manējā. Un kad atceros tos laikus, kad pati strādāju algotu darbu un tādēļ “ka uz darbu taču ir jāiet”, tad man tiešām žēl tā izniekotā laika.

No otras puses – nav ko žēlot, jo tas bija ceļš. Pretim manai apziņai, pretim izpratnei, pretim sevis atrašanai. Manā gadījumā līdz pat 40 gadiem, kad…goda vārds, jau vairs necerēju.

Savukārt tagad man liekas tik ārkārtīgi skaidra tā bilde kā to savu ceļu atrod, ka pilnīgi jābrīnās, ka to jau sen neredzēju un nesapratu.

Šitas vispār ir kaut kāds fenomens par visām saprastajām lietām.

Šobrīd man tiešām liekas, ka es nudien varētu strādāt par karjeras konsultantu, jo liekas, ka tas taču tik vienkārši – sašķiro, kas tev patīk, kas nepatīk. Kas padodas, kas ne. Kas tev liekas vērtība, un kas ne. Un ar ko patīk nodarboties ikdienā. Shēma gatava. Bet…cik daudz ikdienā pūļu tas prasa, lai mēs atšķetinātu tieši to savu ceļu. Un pēc tam lai noticētu sev. Pēc tam lai vispār uzdrošinātos to mēģināt sākt. Un pēc tam, lai nepadotos pie pirmajām neveiksmēm. Jā. Tas laiks ir svētīts, svētīgs un īpašs. Tā sevis atrašana man pašai liekas tik vērtīgi, ka es pat esmu gatava arī citiem šo pirmo laiku “paturēt rociņu” un padalīties ar savu pieredzi. Nu ne nu gluži uzņemties mentora pienākumus (par to vēl jāpadomā), bet izstāstīt, kā tikt līdz tam, ka saproti ar ko nodaroties un kā uzsākt – to gan varētu. Zinu, ka mums drīz būs vēl cita programma par to kā attīstīt savu ideju un to vadīs Luna Vita, kura būs mūsu nometnes vienas darbnīcas vadītāja. Bet ja nu kādam to visu vajag “jau aizvakar”, tad parīt mums ir ieplānota nodarbība “Misija, darbs vai bizness” kuru varbūt pat izvērsīsim uz trim reizēm, lai pirmā nodarbībā noskaidrotu ko un kā uzsākt, otrā reizē izrunāsim, kur ņemt motivāciju, ticību sev un uzticību iesāktajam ceļam. Galu gala, ko darīt ar atkritieniem un vai katram tas ir jāpiedzīvo. Nu un noslēguma  -trešajā reizē parunāsim par to kā piesaistīt klientus un kāpēc cilvēki gribēs tieši Tavu preci vai pakalpojumu. Pa vidu izveidosim saraksti, kurā visa grupa var piedalīties un uzdot jautājumus, lai darbs turpinās ne tikai seminārā, bet arī starplaikā.

Nu vārdu sakot, ja ilgāku laiku esi sevis meklējumos, vai arī ja provizoriski zini, ar ko nodarboties, tik nezini, ar ko sākt – piesakies uz mūsu jauno kursu “Misija, darbs vai bizness”, kas sāksies jau šo trešdien 13.jūlijā plkst. 18.00-20.30.

Atceros, ka šo kursu vadīju 4 gadus atpakaļ, kurā iepazinos ar mūsu tagad jaunos lektori Jolantu Sadoviču. Toreiz viņa bija sevis meklējumos, bet tagad pati var vadīt šādas nodarbības.

Ja tik zina kā, tad dzīve sakārtojas ļoti ātri. Tik nevajag tai traucēt.

Pieteikties semināram vari uz pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714 (Santai).

Vairāk lasīt: http://pavasarastudija.lv/2016/07/06/ka-atrast-savas-dzives-sapnu-nodarbosanos/

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk