Raksti - Inese Prisjolkova

Ir 1.septembris un svētku sajūta. Un lai arī uz skolu nav jāiet, jo maziņš vēl ir mazs, bet lielais bērns jau pats tiek galā, svētku sajūta ir tik un tā.

Un varbūt tieši tādēļ, ka no skolotājas lomas nekur tālu neesmu aizgājusi. Un varbūt tādēļ, ka pie mums Pavasara studijā mēs katru jaunu virzienu (dēļ manis) saucam par skolu. Mums ir sievišķības skola un pašapziņas skola, un māmiņu skola, un attiecību skola…. Jā, no skolotāja dabas jau nekur nevar aiziet.

Un es tiešām ar to sirdī ļoti lepojos un tos cilvēkus, kuri ir savā būtībā skolotāji, ļoti augstu vērtēju, cienu un mīlu. Skolotājus var atšķirt no visiem citiem ar to, ka viņi ir absolūtie devēji. Viņi ar vislielāko prieku dod to, ko paši zina un ir iemāčijušies.

Kādēļ?

Tādēļ, ka nevar nedot.

Es ticu Maikla Ņūtona skaidrojumam, ka mēs jau kā dvēseles esam piederīgas kādai konkrētai darbības jomai. Un lūk –skolotāju dvēseles nevar nedalīties.

Es par sevi vienmēr saku, ka ja es būšu iemācījusies uzvārīt zupu – es to visiem iemācīšu. Ja iemācījos noravēt dobi – visiem iemācīšu. Bet ja iemācījos kļūt laimīga un sasniegt mērķus – tad arī to visiem varu iemācīt.

Un vislielākā laime ir pēc tam saņemt šādu komentāru:

Sirsnīgs paldies, Jolantai un Inesei par bezmaksas semināru "Jauns sākums, jauna sezona un jauna enerģija", kas notika 30.08.2016. Pavasara studijā!J
Esmu izlasījusi Ineses sarakstītās grāmatas – Ieelpo laimi un mīlestību, Ieelpo laimi un mīlestību 2 un Audzēt mīlestību, kas man ir palīdzējušas sakārtot savu dzīvi, iemācīties būt laimīgai diendienā, kā arī iepazīties ar savu īsto vīrieti. Liels paldies, Inese!
Pašlaik mācāmies attiecības veidot harmoniskas un ejam cauri pieslīpēšanās periodam. Jau iepazīšanās sākumā abi jutām un zinājām, kas tās ir attiecības no Dieva, ka esam Dieva dāvana viens otram.
J
Apzinos, ka man ir daudz dots, par ko katru dienu esmu pateicīga Dievam, un tajā pat laikā jūtu, ka esmu ceļā. Savu dzīvi uztveru kā ceļu, pa kuru eju, mācoties. Mācoties no atklāsmēm Dievā, no viediem un gudriem cilvēkiem, no savas iepriekšējās pieredzes un dažādām situācijām savā dzīvē. Manuprāt, ja uz dzīvi skatās kā ceļu pie Dieva, pie sevis, un uz visu apkārt notiekošo kā dažāda veida mācībām, kas mums jāapgūst, tad kopumā dzīve ir viena feina padarīšana, un jautājumi, meklējumi, kāpēc ar mums notiek tā vai šitā, piešķiļ dzīvei krāsas un padara to interesentu visas dzīves garumā, cik nu katram Dievs ir atvēlējis...
Paldies jums, meitenes, par šo burvīgo vakaru un kopā būšanu! Jūs abas esat skaistas, šarmantas un apburošas sievietes, katra ar savu individualitāti=rozīnīti.
J Manuprāt, tas jau sievietes padara tik feinas, ka katra ir īpaša, neatkārtojama un brīnišķīga. Galvenais nepazaudēt šo sajūtu un necensties kādai līdzināties vai tiekties uz kādu, savā galviņā, izdomātu ideālu.
Lai svētīgs un aizraujošs dzīves ceļš!

Paldies šai lasītājai un semināra dalībniecei par atsauksmi, par ziņu un kā saka “atgriezenisko saiti”. Un šis mani pamudināja aicināt arī Tevi izstāstīt savu stāstu un to kā Tev ir palīdzējušas manas grāmatas vai Pavasara studijas semināri, vebināri vai nometnes.

Un kas zina – varbūt šādi taps nākamā grāmata jau par to kā laimes terapija ir aizgājusi pasaulē.

 

Lai brīnišķīga šī Zinību diena, lai veiksmīgs un vērtīgs Jaunais Mācību gads!

Ar svinīgu sajūtu u bezgalīgu mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Un šajos brīžos kaut ko sevī sajūtu – vai nu tā ir saikne ar izglītību, mācību gadu un pedagoģiju. Varbūt nostaļģija pēc skolas vai konkrēta pāreja sajūtās no vasaras uz rudens pusi. Lai nu kā, bet mēs šo pārmaiņu ļoti krasi izjūtam arī Pavasara studijā. Šodien ir bezmaksas seminārs un dalībnieku tik daudz, ka pietrūkst krēslu. Smieklīgākais tas, ka varētu jau atvest krēslus, bet telpa jau arī nepietiek. Nu…vārdu sakot, vakarā zināšu kā tas ir atrisinājies, bet pagaidām vienkārši ļaujos.

Un dēļ tā, ka līdz ar jaunu mācību gadu ir atkal vēlme mācīties un kaut ko sevis labā darīt, šodien apsēdos un saplānoju arī savu dzīvi un seminārus.

Lai man pašai neaizmirstos un lai Tev par visu izstāstītu, tad nu uzrakstīšu te mazu špikerīti:

Klātienes tikšanos sāksim mēs ar Iedvesmas nometni jau 9.,10. un 11.septembrī. Šoreiz brauksim uz Kurzemes pusi un tiksimies viesu namā ar skaistu nosaukumu “Rezidence Kurzeme”. Vairāk par nometni vari noskatīties video: https://www.youtube.com/watch?v=cQrmkpWxEtY vai paskatīties mājas lapas sadaļu “Nometnes” un tur izspētīt gan programmu, gan rakstiņus.

Pēc tam mans plāns ir uzsākt jaunu kursu Attiecību skolā, kurā runāsim par partnerattiecībām., par to kā satikt savu īsto un vienīgo, kā veidot attiecības, ģimeni, kā sabalansēt sievišķību un vīrišķību pāri. Runāsim par visu, kas mums svarīgs, lai būtu kopā laimīgi. Šo kursu sāksim 15.septembrī un tiksimies ik pa divām nedēļām.

Savukārt 16.septembrī aicināšu tās meitenes, kuras ļoti ilgojas kļūt par mammām, bet tas kādu iemeslu dēļ neizdodas. Man šai ziņā ir gara un rezultātā ļoti laimīga pieredze. Dalīšos gan ar saviem personīgiem stāstiem, gan atziņām, gan teoriju, gan praksi, ko esmu pati pielietojusi savā dzīvē, lai tagad auklētu savu dēlēnu.

Nu un 20.septembrī mēs sāksim jau nu čakru diagnosticēšanās un dziedināšanas kursu. Savukārt 29.septembrī būs Zemapziņas pārprogrammēšanas nodarbība.

Nu un, protams, vēl ik pārnedēļas vebināri gan pirmdienās veiksmes enerģijas 4 nodarbību kurss, gan piektdienās dalībnieču ierosinātās tēmas.

Lūk tāds man plānojas septembris. Bet tas ir tikai man – Paralēli pavasara studijā ir gan Jolantas nodarbības, gan Vitas vadītā Dzīves praktiķu skola, gan Edītes vadītā Sievišķības skola, gan Lauras Māmiņu skola un vēl uzsāksim jaunu kursu ar Lunu Vitu par idejas palaišanu pasaulē. Vārdu sakot – būs visa kā gana. Un ja vien Tev ir vēlme pie mums nākt un darboties, tad izvēlies tēmu un lektoru un mēs Tevi gaidīsim.

Lai Tev brīnišķīga augusta nogale un jauks septembris.

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Vai esi domājusi, cik mums svarīgas ir attiecības? Vai esi pamanījusi – ja viss ir kārtībā ar vīru, tad diena ir izdevusies. Tad ir laimīgi un feini pat bez iemesla.

Un tam visam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Mums kā sievietēm ir daudz vieglāk mijiedarboties ar pasauli, ja pašā tuvākā lokā enerģija plūst brīvi, mīļi un gaismas pielieti. Un tiklīdz tur ir kāds gruzītis, netīrumiņš, dusmiņa vai bēdiņa – tā paiet laiks, līdz atkal to visu iztīrām un sakārtojam.

Šodien es gribu parunāt par to, kā uzturēt kārtībā mūsu pašu tuvākā loka enerģētiku, jeb kā uzturēt attiecības ar vīru (ar draugu, ar pāra cilvēku).

Pirmkārt, jau gribas teikt, ka tas tomēr ir brīnums, ka mēs varējām satikties un esam kopā. Ka svarīgi ir uz to skatīties kā uz brīnumu vai vismaz kā uz kaut ko ļoti īpašu. Atceros, ka savās iepriekšējās attiecībās es tieši uz šo paklupu. Man likās, ka tas taču ir pats par sevi saprotams, ka esam precējušies. Ka tas vispār nav jānovērtē. Ka visi taču precas, kādēļ gan lai es būtu “sliktāka”. Nu kas tur sevišķs  - satiec labu cilvēku, izveido ģimeni un dzīvo.

Un tikai tad, kad man tas viss izjuka. Tikai tad, kad paliku viena. Tikai tad, kad izdzīvoju vientulību, tā, ka “aukstums no sienām nāk”. Tikai tad, kad uztaisu pusdienas un …. nav taču neviena, kas tās ēd. Tikai tad, ka sapucējos un gribu kaut kur iet, bet nav ar ko. ….. Tikai tad es sāku to visu palēnītēm saprast un atskārst.

Un jā – protams, toreiz saņēmos, kā saka nopurinājos, “sariktēju kroni” un gāju ar smaidu un veiksminieces tēlu. Bet…. jau toreiz zināju, ka ja vien man būs dota vēl viena iespēja, ja vien es reiz satikšu savu cilvēku un mums kopā būs labi, es par to būšu pateicīga katru dienu.

No tā laika ir pagājuši desmit gadu un nu jau iet devītais, kopš esmu kopā ar savu vīru. Tici vai nē – es katru dienu pasaku paldies Dievam un viņam, par to ka varam baudīt šo laiku kopā, ka mums ir labi, ka varam dzīvot mīlestībā.

Vai nekad nestrīdamies. Vai nav neviena konflikta? Ir, ir. It sevišķi, ja esam noguruši un tagad, kad uz maiņām pieskatām mazo un vēl arī strādājam, ceļam mājas un īstenojam dažādus projektus –brīžiem tā ir. BET – ir viens ļoti svarīgs BET, kuru viens otram atgādinām gandrīz katru dienu: “lai kāds mums šobrīd ir periods un lai ko un kā pasaku, zini, ka tevi ļoti mīlu un tā tas ir vienmēr”.

Lūk – jau otra atziņa. Tātad pirmā – uztver savas attiecības kā kaut ko ļoti īpašu un esi pateicīga Dievam par to, ka esat kopā. Tas nav pats par sevi saprotams. Un otra lieta – arī savam cilvēkam itin bieži vienkārši pasaki, cik ļoti svarīgi viens otram esat.

Un tad ir daudz dažādu tādu kā triku un knifu, kā šo sajūtu visu laiku uzturēt. Nu piemēram, man ir tāds mīļš paradums, ka laiku palaikam vienkārši atceros vai iztēlojos mirkļus, kas man bijuši ļoti jūtīgi un īpaši. Piemēram, kā cilvēku pūlī ejam viens otram pretim. No sākuma pat neredzam viens otru. Un tad ir viens mirklis, kad viņu ieraugu. Un tas brīdis ir aizkustinošs līdz asarām. Tā ir vienmēr. Pat ja ejam pa lielveikalu, ielu vai tirgu. Esam aizgājuši katrs uz savu pusi un pēc brītiņa atkal satiekamies. Lūk tas brīdis, kad redzu sava vīra stāvu – tas mani pielej ar siltumu.

Kādēļ to Tev rakstu?

Tādēļ, lai Tu padomātu kādi ir tie brīži, kas Tevi sasilda, domājot par savu vīru.

Varbūt tie ir neseni notikumi. Varbūt pat mirkļi. Varbūt tie ir savukārt senseni iepazīšanās stāsti. Tas ir pilnīgi vienalga, jo zini, ka tieši šie brīži jūsu attiecībām nes spēku.

Katrā reizē, kad atkal un atkal padomā par to, kas jūsu attiecībās ir bijis īpašs un saviļņojošs – tas Tev dod jaunu enerģiju un jūsu pārim spēku.

Šovakar mūsu Attiecības skolas vebinārā runāsim  par to kā “Cienīt un (atkal) iemīlēt savu vīru”. Kā novērtēt partnerattiecības un līdz ar to dzīvot laimīgāk. Droši var piedalīties arī tās dalībnieces, kurām vīra nemaz šobrīd nav. Tās ir globālās pamatzināšanas, kas noder vienmēr.

Atceries, ka stundu pirms vebināra čatosim un tur vari uzdot savus jautājumus tiešsaistē, bet 20.00 sāksies vebinārs. Ja nepaspēj vai tieši šodien netiec, tad atceries par iespēju 3 dienas pēc tiešraides iegādāties ierakstu. Mums ir dalībnieces, kas regulāri klausās vebinārus tikai ierakstā un ir izvēlējušās šo kā savu iespēju sekot visam līdzi.

Vairāk par vebināriem vari lasīt http://pavasarastudija.lv/2016/05/20/vebinaru-kalendars/

Un uz tikšanos jau šovakar!

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Tik sen neesmu Tev rakstījusi vienkārši tāpat. Atceros, ka bija laiks, kad katru dienu apsēdos pie datora, lai ar Tevi parunātu. Man pat liekas, ka varbūt es biju viena no pašām pirmajām, kas Latvijā sāka rakstīt to, ko tagad sauc par blogu. Es to tā nesaucu. Man vispār nepatīk nosaukumi, sistēmas un piederības. Es daru tādēļ, ka tā man patīk un es tā jūtos labi.

Atceros, ka Pavasara studijas pašos pirmsākumos, kad bieži braucu ar saviem semināriem uz dažādām pilsētām pie dažādām auditorijām, man ļoti bieži jautāja – nu kā jūs pieteikt? Kā “psiholoģi”, kā “ studijas vadītāju”, “kā laimes terapeiti”, kā…..?

Toreiz teicu, ka man ir pilnīgi vienalga. Sakiet tā, lai jūsu cilvēki saprot, par ko būs runa un ar ko būs saruna. Tai periodā es vēl tik nesen biju nākusi no “sistēmas”, kurā amati ir tik svarīgi, ka man vienkārši gribējās baudīt visu, kas nekādai sistēmai nav pakļauts. Man nebija svarīgi amati un nosaukumi. Man vienkārši gribējās parunāt par to, kas man pašai svarīgs. Tagad esmu gājusi vēl tālāk – jo esmu jau aizmirsusi kā ir būt par kaut ko.

Man vienkārši šobrīd gribas parunāt ar Tevi tā, kā sensenos laikos – par rasas pilieniem, par smaržām, par laimi, par mīļotā cilvēka plecu, par tējas aromātu, par sajūtām…

Manas šā brīža sajūtas ir ļoti plašas – no vienas puses tiešām jāpiekrīt reklāmas tekstam “kur paliek laiks un vispār kur paliek lietas : )) ”, no otras puses –tik ļoti cik es šobrīd baudu dzīvi, tā neesmu baudījusi ļoti, ļoti sen. Un lai cik tas nebūtu jocīgi – dzīves baudīšana un izdzīvošana man saistās tieši ar to, ka vairs to neaprakstu. Ka vispār nepieeju pie datora. Man var paiet dienas, kad attopos – es neesmu lietojusi ne datoru, ne telefonu.

Tas man ir kaut kas jauns. Jo galu galā tieši caur rakstīšanu un šo savu domu sazemēšanu, ir tapušas manas grāmatas un Pavasara studija.

Vēl ir jocīgi, ka studijai vairs nav godpilnā pirmā vieta. Dēliņš, mājas, ģimene, ligzda – tas viss ir izkonkurējis manu darbošanos “uz āru”.

Interesanti, ka tas nenotika uzreiz ar bērna piedzimšanu. Tas pat nebija tad, kad mainījām ofisa telpas. Tas ir noticis kaut kad tagad. Un protams, es vēl arvien “esmu atbildīga par tiem, kurus esmu pieradinājusi”, bet tās manas izjūtas ir pilnīgi citas.

Un varbūt tieši tādēļ var tik ļoti izgaršot tās reizes, kad tiekamies un kad kaut ko daru un vadu. Ir kaifīgi, kad pāris reizes nedēļā aizbraucu uz ofisu. Ir kaifīgi, kad vienu reizi nedēļā novadu vebināru. Un būs pavisam īpaši, ka tuvojas nometne, kurā būsim kopā visa ģimene.

Un tomēr – ir mainījušies svara kausi un mana dzīvošanās pa māju ir TIK svarīga, kā nekad.

Vēl ir interesanti, ka laika apstākļiem vai gada laikam nav nekāda nozīme. Bija 30 grādi karsts un bija labi. Ir tagad 14 grādi – un atkal ir labi. Līst lietus – un var priecāties kā pasaule mazgājas. Un ir saule – un var noskatīties kā tā pažūst. Gluži kā laukā izkārta veļa.

Vai esi kādreiz paskatījusies uz izmazgātu veļu kā uz simbolu – kā uz sievišķās klātbūtnes, uz tīrības, uz saimniekošanas, uz laimes un “ģimenes ligzdas” simbolu. Pēdējā laikā tik bieži mazgāju autiņus (nevis pamperu nozīmē, bet mutautiņu un paklājiņu nozīmē) – un tie izkārtie, žūstošie autiņi mani dara tik sentimentāli laimīgu. Tas ir manas dzīves šī perioda karogs. Tik skaists, ka neko skaistāku un īpašāku vispār nezinu.

Un lai arī fonā redzu olimpiādi un sasniegumus, un īstos karogus un priekus un asaras, un lai arī noskatos “Likteņa līdumniekus” un katru jaunu sēriju sagaidu kā mīļu atkal redzēšanos. Bet – visa svarīgākā Dzīve ir tā, kas ir man tepat apkārt un manī.

Mīļoju Tevi.

Es šodien gribēju ar Tevi parunāt par neko – vienkārši tāpat.

 

Lai laba diena!

Inese

Lasīt vairāk

Katru otro piektdienu mēs vebināros runājam par dalībnieču ierosinātām tēmām un šis temats un jautājums nu tiešām ir jau ļoti ilgi gaidījis savu kārtu. Man šķiet, ka kaut kad uz Jauno gadu jau ienāca pirmie ierosinājumi – nu vienu reizi mums vajadzētu parunāt kā audzināt dēlus, kā palīdzēt saviem vīriem audzēt vīrišķību un kā vispār saprast to pretējo dzimumu.

Atceros, kad tikko kā iepazinos ar savu vīru, mans lielākas šoks un neizpratne bija par to, ka jebkura strīda vai vārdu pārmaiņas vidū, viņš pēkšņi varēja pagriezties un iziet pa durvīm un iet prom. Es biju šokā. Es vispār nesapratu, kas notiek. Nu kā tā – tur, kur jāizrunā un jānonāk pie kopsaucēja, tur viņš (pašā interesantākajā vietā) pagriežas un aiziet.

Un tikai ar laiku, kad jau sāku pētīt un meklēt atbildes par sievišķību un vīrišķību, uzzināju, kādēļ tā ir un kāpēc. Izrādās tas ir absolūti “attaisnojami” un var pat teikt likumsakarīgi, jo tai brīdī, kad vīrietim ir pa daudz emociju, viņš netiek ar to galā un nevar nonākt pie savas loģikas, lai pieņemtu kādu nebūt sakarīgu lēmumu. Un tad viņam ir jātiek no šīm emocijām prom. Faktiski pat nevis no sievietes, bet no šī milzu emocionālā fona.

Un ar to tad mēs arī atšķiramies, ka sievietes var visu vienlaicīgi – gan domāt, gan just, gan izlaist caur sevi emocijas un tai pat laikā ar skaidru apziņu sekot līdzi, ko teikt, ko neteikt, līdz kurai pakāpei var “strīdēties” un “kad kā kaķim ir jāievelk nagi atpakaļ”.

Atceros, ka mana mamma reiz teica, ka viņa vienmēr ir zinājusi to brīdi, kad vienkārši ir jāapklust. Tiesa man dzīvē vairākkārtīgi šīs gudrības ir pietrūcis.

Vēl ir labi zināt, ka vīrietim nevajag vienlaicīgi dot pārāk daudz informācijas plus vēl to visu darīt emocionāli un ar bagātīgu sajūtu fonu. Viņš nevar tik daudz neloģikas uztver. Tas ir pa haotisku. Viņš meklē tai visā loģiku (viņš nevar nemeklēt), bet mēs to visu tik bagātīgi piepildām ar emocijām un sajūtām, un tās jau nekārā loģiskā rāmī ielikt nevar. Tādēļ, ja gribam, lai atceras kaut ko konkrētu, nevajag pārāk to izpušķot.

Mums tikko kā bija bērna kristības, bet vienu dienu iepriekš es piezvanu radiniekiem un kaut kā tā pāra telefonu paceļ vīrs – stāstu viņam, ka būsim tur un tur, jāierodas tur un tur, jāpaņem līdzi apavi, lai vēl varam aiziet tur un tur, un pēc tam vēl būs tas un tas. Un kā jau mamma par savu bērnu stāstu aizraujoši un sajūsmināti, un beigās viņš saka “klau – piezvani, kad sieva būs mājās, ir pa daudz informācijas”. Un tad sapratu, ka man bija jāpasaka augstākais divi fakti – cikos sākas un kas jāņem līdzi. Un viss. Pārējais bija mana emocionālā liekvārdība.

Vai cits kāds stāsts – ja vīrietis strādā, nu nevajag viņam mesties palīgā. Redz, vīrietim ir tā, ka viņam savas uzvaras jāizcīna pašam un rezultāts jāsasniedz pašam. Un ja viņam vajadzēs palīdzību, viņš paprasīs. Bet vēl svarīgāk, ka viņš būs pabeidzis viens, tad to pamanīt un par to priecāties. Redz, mums sievietēm, viss otrādi  - mēs metamies viena otrai palīgā un uzreiz redzam, kur roka jāpieliek, lai kopā sanāktu labāk. Vīriešiem….tā nav. Vai esi redzējusi ainu, kurā viens rok, bet kādi pieci stāv apkārt un skatās. Lūk, viņiem pilnīgi ok. Mums liktos jocīgi.

Nu vārdu sakot piektdien parunāsim par to, ar ko mēs atšķiramies, bet šoreiz skatu punkts būs – kā saprast viņus. It sevišķi, ja audzinām dēlus, tad tiešām ir labāk ja nemēģinām viņus “sievišķot”.

Ja vēlies piedalīties un arī Tev ir aktuāla šī tēma, vai varbūt kāds konkrēts jautājums, tad tiekamies jau šo piektdien plkst.19.00, lai čatā aprunātos par personīgākiem jautājumiem, bet 20.00 tad sākam vebināru. Ja vēlies, vari iepriekš iesūtīt jautājumus, tad tos sagatavošu un iekļaušu kopējā prezentācijā.

Atceries, ja šis laiks Tev neder, tad kā jau katru reizi - pēc tam trīs dienas var iegādāties un noskatīties ierakstu.

Vārdu sakot – vairāk par vebināriem un par pieteikšanos vari lasīt šeit http://pavasarastudija.lv/2016/05/20/vebinaru-kalendars/

Un tiekamies jau drīz.

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Es nezinu vai pie otrās tikšanās jau var runāt par tradīciju, bet savā būtībā es ļoti ceru, ka ar laiku šie lektoru salidojumi tiešām taps par brīnišķīgu mūsu tradīciju vai rituālu, ka visi jaunie lektori, kas jebkad ir beiguši šo Pavasara studijas Jauno lektoru kursu, nāk kopā, lai pilnveidotos, satiktos, iedvesmotos un varbūt ko jaunu atkal radītu un uzsāktu.

Pirms mēneša bija mūsu šāds pirmais eksperimentālais seminārs un tās sajūtas ir … kaut kā pilnīgi citas nekā citās nodarbībās. No sākuma nevarējām noformulēt nu kas gan šeit ir pilnīgi savādāks, un izrādījās, ka lektoru nodarbībās visi ir devēji. Ka šeit vairs nav neviena, kas nāk tādā burtiskā nozīmē mācīties kārtot savu dzīvi un mācīties kā tikt ar sevi vai ar kādu savas dzīves situāciju galā (protams, arī tas, bet šajā reizē šis nav galvenais mērķis). Drīzāk jāsaka, ka šeit pārsvarā ir tie, kas kaut ko ir apguvuši tik labi, ka grib to dot tālāk un līdz ar to tagad dalās pieredzē, dalās ar atziņām, dalās ar atklāsmēm un meklē pašus radošākos veidus, kā to izdarīt.

Pagājušo reizi mūsu tēma bija par motivāciju, par iedvesmu, kā sevi uzturēt formā, kā nenolaist rokas, kad tās pašas grib nolaisties. Kā darīt “sev un Dievam par godu”. Kā nepadoties pie pirmajām grūtībām. Kā uzturēt savu ideju dzīvu daudzu gadu garumā.

Katrā reizē mums ir lektori, kuri uzstājas no pašu vidus. Katrā reizē ir manis sagatavota tēma. Katrā reizē ir jautājumi un atbildes – droši vien šī varētu saukt par supervīzijas daļu, kurā izrunājam to, kas aktuāls kursu vai semināru vadīšanā.

Un protams, ka mums ir daļa dalībnieku, kuri vēl nav uzsākuši paši vadīt nodarbības. Un ir arī tādi, kas saka, ka varbūt neuzsāks nekad. Viņi to izmanto savam darbam, dzīvei un augšanai.

Šai reizē mūsu tikšanās tēma ir saistīta ar mūsu kā lektoru enerģētiku, tēlu un pasniegšanas māku, ar individualitāti, ar individuālo stilu. Es vienmēr esmu teikusi, ka cilvēki pie mums nāk nevis dēļ zināšanām, ko dodam semināra laikā (jo informāciju internetā var iegūt vēl vairāk), bet gan dēļ katra konkrētā lektora harizmas, enerģētikas, dēļ tās individualitātes, kas katram piemīt.

Vai Tu esi padomājusi, ar ko atšķiries no visiem cilvēkiem? Un kā dēļ cilvēki nāk tieši pie Tevis? Lai kādu darbu Tu darītu – kas ir tas, dēļ kā cilvēki izvēlas Tevi?

Manā gadījumā tā ir mīļuma pilna enerģija, un tiešām milzu vēlēšanās dot savu pieredzi tālāk. Es esmu ļoti atvērta un godīga savos stāstos. Un lielāko tiesu daru tikai un vienīgi to, kas man pašai ir ļoti aktuāls un interesants, tādejādi noturot savu interesi par to, ko pati radu un daru. Tiklīdz es sāktu sekot standartiem, tiklīdz padotos kaut kādai sistēmai, tiklīdz man būtu jādara pasūtījuma darbi vai jāvada pasūtījuma tēmas, tā es noteikti kā lektors zaudētu lielu daļu sava tēla, spēka un enerģijas. Mans spēks ir tieši šai īstumā un dziļumā, ka priekš manis viss, ko runāju, ir pašai kā nesena milzu atklāsme un sajūsma, ka no tā mainās dzīve. Ka tādi dzīvot kļūst vieglāk un skaistāk. Manā gadījumā vēl visu laiku ir tāda kā “Wow!!!” sajūta. Un par to, par ko es vairs nesajūsminos vai arī tas vairs nav interesanti, to nevadu un par to nerunāju.

Šis ir tikai man. Un es varu tālāk nodot tikai to, kā ir man. Bet citas meitenes atkal stāsta kā tas ir viņām.

Vēl mums būs uzstāšanās par veselību un labu pašsajūtu. Un cik tas ir ļoti svarīgi tieši lektoriem, jo kaut kādā ziņā mēs esam donori un enerģijas devēji. Tikai svarīgi ir sevi neatdot pa daudz.

Vēl mums būs uzstāšanās par vizuālo tēlu un ārējo izskatu.

Un vēl mēs filmēsim klipiņus un video rullīšus gan kā ieskatu mūsu lektoru jomā, gan visticamāk arī kā informāciju par nometni un tuvākajām aktualitātēm studijā.

Lūk tāda būs mūsu svētdienas nodarbība. Ja esi ieinteresēta un ja iepriekš esi beigusi jauno lektoru skolu, noteikti nāc –būs brīnišķīgi un vērtīgi. Vairāk par pieteikšanos lasi te http://pavasarastudija.lv/2016/06/09/visu-jauno-lektoru-salidojums-pavasara-studija-19-junija/

 

Un uz tikšanos!

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Līdz mūsu Iedvesmas nometnei palicis tieši vairs tikai mēnesis. Jau drīz mēs tiksimies viesu mājā Rezidence Kurzeme un tieši tādēļ gribu Tevi iepazīstināt ar vēl vienu no darbnīcām un vēl vienu nodarbību vadītāju.

Šī darbnīcām būs saistīta ar mūsu ķermeni, ar rituāliem un pietāti pret mūsu dvēseles un personības mājām. Un tieši tādēļ man Tevi ir jāiepazīstina ar Jolantu Sadoviču. Jo, goda vārds, es sen neesmu redzējusi un satikusi cilvēku, kas tik skaisti un ar TĀDU pietāti un mīlestību nestu/iznestu savu ķermeni un rūpētos par to.

Viss sākās ar to, ka viņa iznāca mums jauno lektoru nodarbības priekšā un savā pirmajā seminārā savu prezentāciju iesāka ar iepazīšanās teikumu “Šeit es esmu 81 kg laimes”. Un mēs jutāmies tik atbruņotas. Un tik iedvesmotas. Mēs katra uzreiz varējām paskaitīt, cik tad mums to kilogramu. Un vai par tiem priecājamies. Vai mūsu ķermeņa katra šūna tiešām ir piepildīta ar laimi?

Atceros, ka es nodomāju:“ak kungs. Man taču vēl arvien ir 10 “lieki” kilogrami”. Toreiz tas bija 3 mēneši, kopš dzemdībām, un vēl mazo pati baroju, tā kā visticamāk, ka tas bija absolūti pieļaujams. Tomēr manī jau bija nemiers, ka pēc iespējas ātrāk jāatgriežas pie sava 38 izmēra apģērbiem, jo tad viss izskatās un piestāv ideāli. Un te nu Jolanta manus stereotipus apgāza un pa šiem mēnešiem, kuros tiekamies itin bieži, esmu savas domas pilnībā mainījusi. Viņa katrā reizē ierodas citā vienreizēji skaistā kleitā. Vai svārkos, blūzēs, vai pēdējos reiz pat uz praktisko treniņu atnāca saplēstos pieguļošos džinsos un baltā pletkreklā. Uzreiz varu pateikt, ka viss, nu pilnīgi viss viņai piestāv izcili un manas domas par nez kādiem iedomātiem (tievuma) standartiem nu ir saslaucīti un izmesti miskastē.

Jolantas teiciens ir par ķermeņa uzturēšanas minimumu, un pret šo minimumu nevar būt argumenti ne slinkums, ne laika trūkums, ne kāds cits iemesls. Vienreiz nedēļā manikīrs, vienreiz mēnesī pedikīrs, katru nedēļu pirts, katru dienu stundu vingrošana. Un šo viņa dara pati un tas ir redzams, kad viņu satiec. Viņa ir apbrīnojami lunkana. Un viņai ir fantastiska kopta āda. Viņas ķermenis mirdz dēļ mīļuma kā viņa ar to apejas.

Kad mēs ar Jolantu vadījām kopēju semināru par Līgo svinēšanu, tas bija kas īpašs kā viņa tam gatavojās. Viņa atnāca ar lielu grozu pilnu ar tikko kā svaigi plūktām Jāņu zālēm. Viņa bija bridusi pa pļavu pļavām, lai saplūktu trejdeviņas zālītes, ko mums salikt savās slotiņās. Semināru viņa vadīja baltā linu kleitā, ko savukārt bija darinājusi ar rokām meditāciju seminārā divu dienu garumā. Viņa katrai dalībniecei izlika paparžu paklājiņu zem kājām un teica, ja mēs būtu pirtī, viņa katrai iepriekš nomazgātu kājas, tā apliecinot savu vēlēšanos pakalpot šai rituālā. Mēs toreiz klausījāmies un baudījām, cik nopietni, īsti un dziļi viņa tam visam pieiet un māca šo attieksmi arī mums.

Pati par savu darbnīcu Jolanta raksta šādi:

Jolantas iedvesmas pirts procedūras

Kur mēs ņemam iedvesmu un spēku dzīvei?

Man ļoti pēdējā laikā patīk doma ”Skaistums negarantē laimi. Mums ir jātiecas pēc iekšējās harizmas, šarma, elegances, grācijas un stila”

Tās ir lietas, pie kurām mēs sievietes strādājam mūža garumā. Tas ir tas, kur dzimst mūsu spēks.

Pēc manām domām viena no vietām, kur mēs varam gūt atpūtu, restartu, iedvesmu savai dzīvei ir pirts.

Pirtī, kā teica viena mana kliente, esot labāk kā augstas klases SPA procedūrās.

Es regulāri pirtī ar skaistuma kopšanu nodarbojos jau otro gadu.

Savā meistarklasē “Pavasara studijas” nometnē es gribu ar tevi padalīties, kā tieši to daru es.

Piedāvāju padzīvot maržu un enerģijas pasaulē. Jebkurš Latvijā augošs augs izdala daudz enerģijas. Tad kad augi vīst viņu smaržā izsmaržo auga dvēsele. Mācīsimies to just, sajust.

Runāsim par skrubjiem, par augiem, par maskām un citām jaukām un aromātiskām lietām.

Par to kā augi iedarbojās uz mūšu čakrām. Par to, ko katrs no augiem var dot mums mūsu dzīvē.

Vai Tu zini, ka Liepas slota ir universāla slota sievietei, tā palīdz sievietei pieņemt un iemīlēt savu sievišķību. Sievišķīga sieviete, ir tāda sieviete, kurai var redzēt, ka viņa ir sieviete un viņai patīk būt sievietei. Viņa bauda un izbauda to, ka ir sieviete. Un tieši Liepa ir tā, kuras enerģija ir tik spēcīga un maiga, tā rada siltumu un mieru, tas ir mūsu sieviešu bionerģijas avots.

Par to, ka vienkārši bez jebkādām lielām, dziļām domām varam atslābināties, sajust sevi,  baudīt....

Būtu jauki, ja līdz nometnei Jūs iesūtītu jautājumus, kas tiesi jūs interesē, jo pirts ir ļoti plaša tēma.

Mīlestībā, Jolanta

 

Tā Jolanta par sevi, par pirti un par savu darbošanos Iedvesmas nometnē. Vairāk par nometni un citām darbnīcām vari lasīt Pavasara studijas mājas lapas sadaļā “Nometne”: http://pavasarastudija.lv/kategorija/nometne/

Un tiekamies, lai iedvesmotu viena otru!

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk