Raksti - Inese Prisjolkova

Kad lasīju Maikla Ņūtona “Dvēseļu ceļojums” un “Dvēseļu liktenis”, domāju – kaut man kādreiz izdotos satikt kādu cilvēku, kas prot šo metodi. Man pat bija doma varbūt meklēt to kaut kur ārzemēs vai varbūt apgūt pašai. Un kaut kā dēļ dzīves milzīgā virpuļa pa šiem gadiem kaut kā pat biju aizmirsusi, cik toreiz to ļoti gribēju, līdz…satiku savu kolēģi Vitu Sani. Un izrādās, ka Vita šo visu ir mācījusies un viņai ir spēja, prasmes un tiesības vadīt regresijas terapiju.

Kopš to uzzināju, jau vairākkārtīgi esmu viņai lūgusi, lai uztaisām kādu kursu vai varbūt individuālo konsultāciju piedāvājumu. Bet tomēr nē. Viņa nav tik viegli pierunājama. Un tā es gaidu. Es gaidu un domāju – nu kad būs tā iespēja tomēr iekļaut šo tehniku kādā no programmām.

Zinu, cik tā ir spēcīga. Zinu, ka pirms un pēc tās neko lielu un jaudīgu darīt nevar. Un tomēr… man ir milzu vilkme šo metodi izmēģināt pašai un arī sajust kā Vita to vada.

Kas ir regresijas metode?

Īpašā meditatīvā stāvoklī atgriešanās savas dzīves notikumos, kas bijuši pirms kāda laika. Varbūt pirms gada vai diviem. Varbūt pirms desmit. Varbūt pusaudžu vecumā, varbūt bērnībā.

Ko tas dod?

Tā ir iespēja nonākt līdz šā brīža problēmsituāciju cēlonim, to izmainīt un līdz ar to atgūt tos savus enerģijas resursus, kas dēļ šī cēloņa bija nobloķējušies.

Piemēram, - varbūt Tev (vai kādam citam) ir ļoti liels uztraukums, ja kāds paceļ balsi un ļoti skaļi runā vai bļauj. Un visbiežāk tieši šiem cilvēkiem arī trāpās –vai nu partneris tāds, kurš ir neiecietīgs un “bļaustīgs”, vai priekšnieks šādi uzvedas, vai mamma vai vīra māte. Nu vārdu sakot – kaut kā tā situācija nelaiž vaļā un atkārtojas un atkārtojas.

Šis varētu būt piemērs par mani. Man kādreiz bija tā, ka – ja vien kāds sāka bļaut, man iestājas “prāta atrofija” un es pilnīgi nespēju ne atbildēt, ne ko pateikt. Nu lieki atzīmēt, ka toreizējais direktors tieši uz mani ļoti bieži pacēla balsi. Un neko nedod pat tas, ja šo cilvēku neņem nopietni, necieni, vai tieši otrādi cieni un pat iedomājies kāds viņš bijis maziņš bērniņš. Man toreiz tas viss nedeva neko, jo tiklīdz viņš bija neapmierināts un sāka bļaut, tā man vainas apziņa bija klāt un aiz uztraukuma es nespēju pateikt neko savai aizstāvībai.

Lūk regresijas metodes laikā cilvēks šo situāciju var atrisināt. Visticamāk, ka tas cēlonis ir daudz senāks kā šis priekšnieks. Visticamāk, ka tas sakņosies bērnībā. Varbūt mamma vai tētis ļoti kliedza. Varbūt bērnudārza audzinātāja. Varbūt kāds cits pieaugušais. Katrā ziņā – mazam bērnam tas bija “augstākstāvošais”, no kura ir bail. Pieaugot ir izaudzis ne tikai cilvēks, bet arī šīs bailes.

Regresijas laikā, atgriežoties tajā bērnības dienu situācijā, mēs varam viegli saprast, ka tas bērniņš jau nav ne pie kā vainīgs. Un arī šobrīd šis pieaugušais ne pie kā nav vainīgs. Vienkārši tas, kurš bļauj, neprot tikt ar sevi galā.

Jocīgākais ir tas, ka sev pateikt šo teoriju it kā var, bet pienāk atkal tā reize, kad ir konkrētā situācija, un somātika, veģetatīvā nervu sistēma un zemapziņa saslēdzas tā, ka uzvedība atkal atspoguļo šīs bailes.

Tādēļ – ir jāatbrīvo cēlonis. Ir jāiztīra šī pati pirmā situācija. Un tad, kad to izdara, tad ir brīvība. Tad ir tik viegli un tik jaudīgi. Pēkšņi šķiet, ka visu varu.

Es pati esmu ļoti daudz ko savā dzīvē jau sakārtojusi. Man, protams, gāja daudz ilgāk un lēnāk. Es gadiem audzēju mīļumu, gadiem pildīju pagātni ar mīlestību. Regresijas metodē to izdara ļoti ātri, dziļi un jaudīgi.

Mums šī metode ir paredzēta divu dienu pasākuma ietvaros, kur brauksim izbraukumā ar Vitu Sani. Programma būs izveidota tā, ka katra smagāka un jaudīgāka metode būs izlīdzināta ar spēku atjaunojošām tehnikām. Fiziski aktīvākas nodarbības mīsies ar relaksējošām. Bet nu.. tās būs divas dienas, pēc kurām tā ietekme būs jūtama vēl krietnu laiku, lai neteiktu, ka visu dzīvi.

Vairāk par izbraukumu, lasi http://www.pavasarastudija.lv/2016/10/10/divu-dienu-izbraukuma-pasakums-transformacijas-nometne-ar-vitu-sani/

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Reiz klausījos kādu no sporta programmām un tur bija tēma par hokeja izlases vadības maiņu, kur jaunais tikko ievēlētais vadītājs teica – ir sākušies menedžeru laiki. Vairs nestrādā tas, kas iepriekš strādāja. Pats svarīgākais vairs nav kā un ko tu spēlē, bet svarīgi, kas tevi piedāvā. To pašu dzirdēju kādā raidījumā par mūsu izcilo jauno slaveno basketbolistu Porziņģi. Un pēc tam vēl kādā pilnīgi citas jomas tēmā.

Un sāku aizdomāties – cik tas skar mūs un mūsu jebkura ikdienu.

Secināju, ka burts burtā. Ka tiešām ir kaut kas mainījies burtiski pēdējos gados. Ka atceros – kā sāku savu Pavasara studiju – vienkārši darīju labi un izcili un cilvēki man spietoja apkārt, viss notika. Es nevienam neko nepiedāvāju. Es nevienam neko nesūtīju (ja vien pats nebija lūdzis atsūtīt jaunumus). Es nevienu reklāmu nekad nepirku. Kaut kā dzīvoju interesantu dzīvi un tiešām izjutu, ka nekādu papildus mārketingu vai pārdošanu nevajag.

Es pamanīju, ka citi strādā savādāk. Es zinu, ka ja vien izrādi interesi par kādu no krievu vai amerikāņu šādas jomas lektoriem, tad pēc tam trīs reizes dienā vai pat biežāk epastā atnāks koši vēstījumi par atlaidēm, par pēdējā brīža piedāvājumiem, par to, ka bez šī pilnīgi nevar iztikt, ka viss ir bezmaksas (uzreiz iešaujas prātā doma par sieru lamatās), ka tas tieši man būs ļoti vajadzīgs utt. Arī pašmāju dažām kompānijām ir šāds pārdošanas veids. Un vienmēr uz to paskatījos no malas un uzskatīju, ka uz mani nevienā jomā tas neattiecas.

Gāja gadi, vēroju kā viss mainās un secināju, ka tomēr tā pārdošana, menedžeri un reklāma kļūst ar katru dienu jo svarīgāki.

Ļoti krasi to kaut kā izjutu tieši šogad, ka pēkšņi dēļ grāmatas izdošanas gandrīz vai katrā medijā varēju lasīt vai klausīties Juri Rubeni. Pirms tam viņš nu patiešām televīzijā bija rets viesis, bet šoruden  - man par lielu laimi un patiku (jo viņu tiešām vienmēr klausos ar gandarījumu un prieku) – viņš ir gan 1:1, gan “Saknes Debesīs”, gan “100 personības Latvijas simtgadei”, gan…., gan…

Un tad es sapratu – ka ja pat tik lieli Skolotāji “tirgo to, ko dara”, tad…vienkārši ir jāmaina funktieris.

Mūsu pirmais solis pretim šīm pārmaiņām bija Pavasara studijas ģimenes tikšanās, kad bijām uzaicinājuši pārdošanas jomas lektori Ilzi Grundmani, lai vienkārši cilvēku valodā iesāk ar mums sarunu par pārdošanu. Secinājām, ka liela daļa no mums nekad neesam domājuši par to kā “sevi pārdot” jeb smalkāk sakot – kā pārdot to, ko dari vai radi. Bija starp mums kolēģi, kas teica, ka vārds “pārdošana” jau uzreiz uzdzen nepatiku vai stresu.

Domāju – kā ir man?

Un secināju, ka es kaut ko tur savā prātā iedalu. Vārdu sakot – ja ir prece, kuru tirgoju, tad ieslēdzu sevī kaut kādu mistisku talantu un man tiešām liekas, ka es varētu pārdot pilnīgi visu, kam pati ticu. BET…. izrādās, ka to, ko daru Pavasara studijā tik ļoti mīlu un tik ļoti augstu vērtēju, ka ar vārdu “pārdošana” nesaistu.

Un secināju, ka kaut kas man manā attieksmē vai domāšanās ir vai nu iekapsulējies stereotipos, vai vecajos laikos, vai aizspriedumos, vai vienkārši prasās pēc cita skatu punkta. Man ir sajūta, ka man pašai ( un līdzīgs piesaista līdzīgu – tātad lielai daļai Pavasara studijas auditorijai) ir vienkārši jāpaskatās uz vārdu “pārdošana” ar kaut kādu citu attieksmi, mīļumu, vērtību un paplašinātāku izpratni.

Un nu jau sāku atcerēties, ka man ir bijušas ļoti daudz konsultācijas, jautājumi mājas lapā, komentāri citā lapā, ka cilvēks stāsta cik ļoti daudz ko vērtīgu dara, bet to nenovērtē vi arī tas nevienam nav vajadzīgs. Vai arī, ka neprot savas labās īpašības parādīt, vai arī, ka nav citu novērtēts, vai arī, ka neprot paprasīt algas pielikumu,  nemaz jau nerunājot par to, ka varētu savu nodarbošanos nosaukt par biznesu.

Jau šodien nodarbībā “Misija, darbs vai bizness” mēs pakausēsim daļu no stereotipiem, bet vispār šai tēmai šķiet, ka ir pienācis laiks, lai tai veltām ko lielāku – un tieši tādēļ mūsu februāra nometnei tēmu esam izvēlējušies “Pašapziņa un nauda”, kas sevī ietvers arī šo citu izpratni par to, kā sevi pasniegt, kā piedāvāt to, ko darām, nesajūtot apdraudējumu pašapziņai.

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Šodien atkal jau gribu ar Tevi parunāt. Šoreiz par to, kā mums pašām sākt darīt lietas, kuras uzskatām, ka neprotam. Man vakar bija šāda pieredze.

Vakar nolēmu kaut drusku iepazīties tuvāk ar facebook vietni. Nu kaut kā tik ļoti apzinos, ka to izmantoju absolūti bez atdeves un izpratnes.  Un paļaujos uz vienu un pēc tam uz kādu citu, kas palīdz. Un tai pat laikā redzu, ka atceļu to brīdi, kad pati kaut ko sākšu saprast.

Un tā – vakar – pēkšņi apsēdos un sāku darīt. Aizsūtīju uzaicinājumus saviem draugiem, lai pievienojas Pavasara studijas lapai. Nu…varbūt kādiem 500, jo facebook draugu man daudz. Un nezinu kādēļ man tas nebija ienācis prātā pirms tam. Nu kaut kā domāju, ka katrs taču pats atradīs un neiedomājos, ka taču varu pasniegt pretim roku.

Pēc tam nāca mans vēl viens pārbaudījums, jo mūsu jaunā lektore Madara Kurpniece, kura ir profesionāla fotogrāfe, man atsūtīja grāmatu bildi priekš profila galviņas un vēl uzfilmētu video klipiņu. Jau atkal  - pirmā doma, kam varēšu palūgt to visu pievienot un ievietot facebookā. Un kaut kā pat nepieļauju domu, ka taču pati varu vismaz mēģināt.

Un pēkšņi atceros – ka pirms septiņiem gadiem, kad Pavasara studija tikai vēl tapa, kad man vēl nebija apkārt tik daudz atbalsta cilvēku, kam visu ko var pajautāt, es taču pati sēdēju un izdomāju kā bezmaksas vietnē uztaisīt mājas lapu, kā pievienot rakstus, kā bildes, kā uzturēt to kārtībā. Galu galā tā lapa bija mans logs uz pasauli un tikai caur to uzauga Pavasara studija.

Un tā – ķēros vien vakar klāt un visu sadarīju pati. Un es jau zinu, ka tā nav nekāda ķīniešu ābece un ka to taču katrs dara, bet nu….man tas bija pirmo reizi un solis pretim kam jaunam.

Šo visu rakstu, lai Tevi uzmundrinātu arī izdarīt ko tādu, ko līdz šim domāji, ka neproti vai uz ko nesaņēmies. Vienkārši nenobremzē sevi pie tā, ka nezini kā. Sāc darīt un viss pats atvērsies un parādīs, kas jādara tālāk. Un tas ir vienalga, vai tas saistīts ar kādu praktisku darbiņu, kādu neizrunātu problēmu vai nesakārtotām attiecībām. Vienkārši – sāc darīt un tas padosies.

Ir tāds teiciens “Kad daru, tad redzu, ka varu”. To arī Tev un sev novēlu.

Un šodien man jau ir pilnīgi citas lietas, kuras jāiemācās. Tas būs saistīts ar dārza ieziemošanu (vīnogas, rozes, kannas…), un nu jau zinu, ka tikšu galā.

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Vai esi pamanījusi, ka ir cilvēki, ar kuriem viss saskan roku rokā, un ir tādi, kuri bremzē Tavas sajūtas, Tavu darbu, Tavu dzīvi. Tu pat nolem, ka turpmāk audzēsi tik lielu mīlestību, ka viņi vairs netraucēs, bet…rezultātā uz to iziet tik daudz spēku, ka piekūsti tik un tā.

Un faktiski garus gadus tieši es biju tā, kas teica, ka var iemīlēt jebkuru, ka tik cilvēks labs. Ka var sastrādāties ar jebkuru, ka tik pietiek mīlestības. Ka var būt kopā labi ar visiem utt. Un tomēr, tomēr – bija man jāaprecas ar ļoti saderīgu vīru, lai paanalizētu, ka tas viss, kas agrāk gāja ar grūtībām, tagad notiek viegli. Bija man jāsatiek darbā Santu un darba viss notiek viegli. Bija man jāparaugās apkārt  -ka ir cilvēki, ar kuriem tomēr viss notiek nu tik saderīgi, tik vienkārši un tik pats par sevi saprotami, ka radās jautājums – kur tas āķis?

Un arī pretēji. Nu augu, augu un savā mīļumā mēģinu arvien vairāk un vairāk radīt gaismu, bet…ir cilvēki, kurus ir ļoti grūti saprast un būt ar viņiem tuvu blakus.

Kur tā sāls?

Kāpēc ar vieniem tās mīlestības un iekšējās enerģijas pietiek, bet ar citiem mūžam pietrūkst? Vai nepietiekami cenšos?

Un tad  - kādus trīs gadus atpakaļ es uzzināju par socioniku. Un kā jau vienmēr, kad ir kāds svešvārds vai kāds zinātnisks nosaukums, man no sākuma ieslēdzas atstumšanas un atgrūšanās process. Bet tā kā mūsu studijas vebināru istabā gāja šīs tēmas nodarbības, tas ar vienu aci sāku skatīties līdzi. Un kaut kā mans atsalums atkusa un ieinteresējos.

Nu ir pagājuši 3 gadi un varu pateikt, ka bez socionikas neiztiek neviena diena.

Tā gudrība tai visā ir tā, ka cilvēki jau kopš dzimšanas piedzimst ar konkrētu redzējumu un attieksmi pret pasauli. Un ja mēs skatāmies uz konkrētu notikumu no vienas puses, bet viņi no pilnīgi citas, tad mums rodas nesaprašanās. Lieki piebilst, ka mums sapass ar tiem, ar kuriem skatāmies caur līdzīgām vērtībām.

Mans lielākais atklājums, ko man iedeva socionika, ka gluži tāpat kā cilvēki ir resni un tievi, īsi un gari, tumšādaini un gaišākas ādas krāsas un vēl ar visādām redzamām atšķirībām, tieši tāpat ir šīs uztveres atšķirības, kuras nemainās. Tās var maidzināties, tās var kļūt ne tik izteiktas, bet uztveres būtība cilvēkā nemainās. Nu tāpat kā  - ja esi labrocis vai kreilis. Var jau tev iemācīt rakstīt ar labo, bet visa domāšana un ērta citu priekšmetu paņemšana notiks tik un tā ar kreiso.

Piemēram, man ir ļoti grūti ar cilvēkiem, kuri ir ļoti lēni. Nu lēnām domā, lēnām dara, varbūt vispār nedara, jo….domā. Es ar tādiem zaudēju spēkus, jo tikmēr jau visu esmu izdarījusi’vai arī uz viņiem gaidu, vai arī nesagaidu…. Un otrkārt –nespēju ar viņiem rēķināties, jo….dzīvoju citā uztveres tempā. Visticamāk, viņiem nav saprotams, kādēļ jādara tik ātri.

Un tas svarīgākais, ka abi esam labi cilvēki. Tikai visticamāk, mums jāizvēlas distance, kad kaut ko darām, vai arī jāizvēlas veids kādā būt kopā.

Nu lūk – un socionika ļoti palīdz saprast kā cilvēki uztver pasauli. Kāpēc viens ir mūžīgais kritizētājs, skeptiķis un staigā drūmu seju, kur pretim kāds ir mūžam optimists, laimīgs un staro.

Kādēļ vieniem labi padodas izveidot biznesu un vadīt kolektīvu, bet kāds cits mēģina, cik grib, bet viņam nesanāk. Kādēļ vienam vienalga kā viņš saģērbies, bet otrs nevar pat miskasti iznest, ja nav sapucējies.

Vēl - kāds brīnišķīgi tiek galā kā pašnodarbinātais – viņš prot saplānot dienu, ļoti daudz padara vienatnē, bet kāds cits nespēj bez ofisa un cilvēkiem.

Nu vārdu sakot – ir bezgala interesanti un kā mana māsa saka “beidzot var atbrīvoties no visiem kompleksiem, jo uzzini un atpazīsti, kāpēc konkrētais cilvēks dara tā vai savādāk, bet es tieši šitā”, kāpēc mums saskan vai nesaskan. Un vairs neienāk prātā sevi vainot vai prasīt no otra to, ko viņš nespēj dot.

Un nu jau ir daudzi, ar kuriem runājot, pieminu – nu Tu visticamāk esi tas tips, tādēļ ir tā un tā. Un es esmu šitas tips, un tādēļ man sanāk tas un tas. Un jau sen runājam, ka taču atkal ir jāuztaisa viens socionikas kurss, lai tad nu atkal varam satipoties un runāt vienā valodā.

Ja vēlies mums pievienoties uz 6 nodarbību socionikas pamatzināšanu kursu, tad esi laipni aicināta 10.novembrī plkst. 18.00 uz pirmo nodarbību un pēc tam ik pa pāris nedēļām ceturtdienās turpināsim visu kursu. Nodarbības vadīs Evija Čeprova.

Ar mīļiem sveicieniem, Inese

Lasīt vairāk

Vai esi pamanījusi, ka ir cilvēki, kas dara līdzīgas lietas, bet viens to izdara tā – šarmīgi un kaifīgi un gribas uz viņu skatīties un viņam būt līdzās, iegādāties viņa pakalpojumu, piedalītie viņa projektos. Un ir tādi, kas dara tieši to pašu, bet nu…tā…ka neuzrunā.

Kur atšķirība?

Man jau ilgāku laiku liekas, ka tas ir ne tikai atkarīgs no mūsu veiksmes, labās mīļumpilnās enerģijas, bet ar personības šarma un mūsu pašu harizmas.

Ir cilvēki, kam tas dots no dabas. Viņi jau smilšu kastē visus apbūra un bērnu dārzā gan bērni, gan pieaugušie no šī mazulīša nevarēja atraut ne acu. Un ir tādi, kas no “pīlēna pārvēršas par gulbi”. No sākuma bija pilnīgi tāds, kā visi. Iejuka pūlī un viņu nevarēja pamanīt. Un te pēkšņi – WOW. Atvērās, kļuva mirdzošs līderis pats savā dzīvē un citiem.

Kā ir Tev?

Es pati šim esmu gājusi cauri kā pa viļņiem. Ir man bijuši laiki, kad pati pat sev nepatīku, ka  nav spēku, ka negribu ne mirdzēt, ne patikt. Un tad kaut kas dzīvē nomainās – piemēram, sākās mana laimes terapija – un mana enerģija atmodās un kļuva mirdzoša un es pilnīgi fiziski jutu, kā cilvēkiem patīku un kā viņi grib būt ar mani.

Un tā es pievērsos šai tēmai – kā veidot harizmu un kā to uzspodrināt.

Uzreiz varu pateikt, ka ir dikti labi, ja cilvēks zina, kā šo savu šarmu izkopt un kā burtiski kā spuldzīti “ieslēgt”. Ir brīži, kad bez tā nemaz nevaram.

It sevišķi, ja gribi veidot karjeru, vai attīstīt kādu pakalpojumu, vai pārdot kādu preci, vai vienkārši gribi iepatikties ….nākam vīram, nākam priekšniekam vai klientiem.

Pēdējā laikā bez šī personības šarma mūs grūtāk pamana.

Cilvēks var būt tīrs dimants, bet kamēr viņš nav noslīpēts, tikmēr šajā ātruma un informācijas daudzuma laikmetā viņu neviens nepamana. Šobrīd veiksmīgs ir tas, kurš mirdz.

Tieši tādēļ  - nākamnedēļ 2.novembrī uztaisīsim vienu semināru – praktisko nodabrību par to kā veidot harizmu, kā atvērt šo savu mirdzumu, kā iepatikties cilvēkiem, kā būt interesantai personībai. Uzreiz varu pateikt – ka runāsim ne tikai par formu, bet arī par saturu, jo tikai tad, kad tiešām esi mirdzoša no iekšpuses, Tu jūties arī laimīga un harmoniska.

Nodarbība “Harizma un personības šarms” notiks 2.novembrī plkst.18.00-20.30 Pērnavas ielā 19 -315. Pieteikšanās pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 28361100 (Santa)

 

Lai Tev brīnišķīga diena!

Ar sveicienu, Inese

Lasīt vairāk

Bija laiks, kad Pavasara studijā čenelingojām ļoti daudz.

Ko nozīmē vārds čenelings?

Tā ir kā pieslēgšanās Kanālam un sarunāšanās ar neredzamām būtnēm. Kaut kādā ziņā mēs katrs to mākam, tikai bieži vien neapzināmies. Un pienāk viens brīdis, kad gribam šo priekškaru pavērt vairāk un dzirdēt vairāk un uzzināt vairāk.

Un tā – pusotru gadu atpakaļ iepazinos ar Matīsu, kurš par čenelingošanu runāja tik viegli, kā par saviesīgu tusēšanu jeb vienkāršiem sarunu biedriem ikdienā.

Matīss pats pieslēdzas šim Kanālam apbrīnojami viegli un ļoti labprāt māca arī citiem kā to darīt.

Toreiz bijām izveidojuši grupu ar cilvēkiem, kas regulāri trenējāmies šo saziņu, un ļoti daudziem bija brīnišķīgi panākumi. Arī no tiem, kas dzirdami šajā video, daudzi šobrīd čenelingo paši.

Es šo metodi izmantoju, kad rakstu grāmatas vai atbildu savā mājas lapā “Jautājumu un atbilžu” sadaļā. Interesanti, ka man negribās, lai man kāds galvā runā. To nē. Tas man nepatīk. Bet man patīk saņemt vīzijas un izpratni. Matīss māca kā izdarīt visu un kā runāt ar visiem. Kā nebaidīties, ja atnāk kāds nepatīkams sarunu biedrs. Kā apzināties, ka šis ir Brīvas gribas Visums un neviens pret Tavu brīvu gribu neko darīt nevar (vienīgā planēta, kur to pārkāpj ir te uz Zemes cilvēki).

Man pašai ļoti patīk sazināties ar eņģeļiem. Un vēl man patīk klausīties kā čenelingo tieši Matīss, jo viņš apbrīnojami precīzi atbild uz tiem jautājumiem. Šajā video uzņemšanas laikā biju stāvoklī ar savu dēliņu un uzzināju, gan savu enerģija tipu, gan viņa enerģiju. Gan visi klātesošie uzzinājām savas enerģiju krāsas un raksturojumus, gan ko darīt un kā darīt, lai šo savu būtību spodrinātu un harmonizētu.

https://www.youtube.com/watch?v=FjT0xUxDoRQ

Šo piektdien 28.oktobrī plkst.18.30 – 21.00 Pavasara studijā atkal būs Matīsa seminārs. Mācīsimies čenelingot, meditēsim, vērsim vaļā Kanālu. Aicināti dalībnieki, kuri varbūt vispār nav šo nekad mēģinājuši, kā arī tie, kuriem viss izdodas un gribas vien papraktizēt vairāk.

Pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 28361100 (Santa)

 

Uz tikšanos jau drīz,

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Vai Tev ir jomas, kurās totāli neiet?

Kurās kāp uz grābekļiem viena pēc otra?

Visticamāk, ka tās ir tās, kuras saucam par mūsu karmiskajām mācībām.

Kādam tā ir vientulība. Kātam trūkums. Kādam attiecības. Kādam nenovērtējuma sajūta. Kādam nespēja piedot un aizvainojuma sajūta visas dzīves garumā. Utt.Utjpr.

Ko darīt?

Kā ar to tikt galā?

Nu pirmā ziņa ir tā, ka nav tādu cilvēku, kuram šādu karmisko jomu nav. Mums katram ir. Mēs tās zinām vai par tām nojaušam. Tiesa tas nekā nepalīdz tās atrisināt. Toties nav ko tērēt enerģiju uz to, lai uztrauktos – “nu kāpēc tieši ar mani tā notiek”. Jo….tā notiek ar visiem.

Es pati savas karmiskās mācības gāju cauri dziļi un nopietni, līdz tikai tagad varu teikt  - jā šis jomas ir iztīrījušas un sakārtojušās. Vai to varēju izdarīt jau daudz senāk? Nu…visticamāk, ka jā. Ja vien būtu šo visu zinājusi iepriekš.

Atceros, kad pirmo reizi novadīju šo tēmu, mana kolēģe Santa teica –ka šis būtu jāuzliek vislielākajam laikrakstam uz pirmā vāka!!! Ka vienkārši nevar dzīvot tālāk, ja šo visu nezina! Ka tas beidzot saliek visu pa plauktiņiem un izskaidro kāpēc tā.

Tad nu šo trešdien 24.oktobrī plkst. 18.00 -20.30 notiks seminārs “Kā atsiet karmiskos mezglus attiecībās”, kurā runāsim kā atrisināt karmiskās jomas un kā dzīvot, lai karmiskie mezgli vairs neveidotos. Būs viss – par un ap karmu.

Uz tikšanos jau parīt!

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk