Raksti - Inese Prisjolkova

Daudzus gadus es saņemu milzumdaudz vēstuļu un jautājumu – kā apvienot mājas dzīvi, bērnus, ģimeni, ikdienas pienākumus un darbu, darbošanos, karjeru, plus vēl atrastu laiku sev, savai laimes terapijai. Un gadiem nevarēju pieķerties šai tēmai, jo man likās, ka esmu kaut kādā atvieglotā situācijā šai ziņā. Ka man nav bērnu, vīrs mani atbalsta manā darbības jomā un ..kā saka – kas man nekait.

Bet pagāja gadi un nu varu izbaudīt kā tas ir, kad ir bērni, kā tas ir, kad vīrs katru dienu ir prom savās darba darīšanās un man tai pat laikā ir studija un galu galā arī savas vēlmes, vajadzības un laiks, ko gribās veltīt sev.

Beidzot uzdrošinos pilnvērtīgi par to runāt, jo nu esmu tai visā iekšā.

Interesantākais, ka manā gadījumā man nepietrūkst laika. Ar saplānošanu un dzīves sakārtošanu es tieku galā. Man vairāk sevī ir jāpiestrādā ar savu iekšējo sajūtu, ka tad, kad esmu mājās – domāju par jaunām idejām un projektiem, bet kad esmu studijā šajās jaunajās idejās un projektos, tad ir sajūta, ka gribētos būt ar saviem mīļajiem mājās. Es sevi mierinu ar domu, ka tas tā ir tikai bērna pirmajā gadiņā, kad viņš vēl tik mazs. Un galu galā – es jau tiešām pārsvarā esmu mājās.

Toties samenedžēt lietas es tiešām esmu iemācījusies. Piedevām mums nav aukles un nav mājās palīgu, kas izmazgā māju vai sakārto dārzu. Visu darām paši. Divi lieli, viens pusliels (16gadi) un viens pavisam maziņš, kam vēl nav gadiņš.

Kā to darām?

Nu laikam, ka tomēr mums ir ļoti konkrēti nodalītas jomas, ko kurš dara un par ko ir atbildīgs. Tas ir izveidojies dabiski un nekad nav pārrunāts, ka tev tagad jādara tas un man tas. Nē. Vienkārši pa šiem 8,5 mūsu kopības gadiem ir lietas, kas sariktējušās savā dabiskā kārtībā. Piemēram, es neeju uz veikaliem. To visu izdara vīrs. Kā arī neko nedaru, kas saistīts ar mašīnas uzturēšanu (degviela, eļļa, tīrība, tehniskā kārtība vai apdrošināšanas). Savukārt manā pārziņā vairāk ir veļa, drēbes, mājas kārtība. Arī dārzs un bērns. Lai gan no otras puses – mēs visi darām visu. Un nav tā, ka es viena lapas grābtu. Vienkārši man kaut kā ir jānokārto, lai tas notiek. Lai darām kopā vai lai kāds no mums izdara.

Lūk – par to kā nokārtot, kā saplānot, kā ļaut dabiski notikt, kā izbaudīt to, kā notiek, runāsim mūsu pirmdienas vebinārā. Vārdu sakot runāsim par tādu sievišķīgu sadzīvi kā sabalansēt un harmoniski līdzsvarot savu dzīvi dažādos laika periodos. Kad bērni maziņi, kad ir pusaudži, kad ir jāuzsāk kāds bizness vai kad tieši otrādi –nemaz darba nav. Kā izdzīvot dažādus periodus un būt laimīgai, sievišķīgai un skaistai.

Vebināra čatam vari peislēgties pusstundu pirms sākuma plkst. 19.30, bet nodarbību sāksim 20.00 uz pusotru stundu līdz 21.30. Ja netiec pirmdienas vakarā, tad vebināru ierakstīsim un varēs iegādāties ierakstu, kas būs pieejams vēl trīs dienas pēc tiešraides.

Ja Tev ir kāda specifiska situācija vai kāds jautājums, vari to man atsūtīt iepriekš, lai tad vebinārā to iekļauju un izstāstu.

Vairāk par vebināriem: http://www.pavasarastudija.lv/2016/05/20/vebinaru-kalendars/

 

Uz tikšanos jau pavisam drīz!

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Esmu tikko kā atgriezusies no dziļas transformācijas prakses divu dienu garumā un manī tiešām ir tik daudz dziļa miera, mīļuma un gaišu domu, ka pilnīgi jūtu cik labprāt to dodu tālāk.

Gan čakru kursā, kuri nupat sākās vairāki gan reģionos, gan vebināros – Cēsīs. 3.decembrī, Saldū 4.decembrī, Rīgā 7.decembrī un vebināri 9.decembrī.

Bet vēl vairāk es gaidu šo trešdienu, kad sākas mūsu pašapziņas kurss. Pēdējā laikā esmu sapratusi, ka tieši tā savas vērtības apziņas mūsdienu sabiedrībā klibo visvairāk. Nu kaut kā pārāk bieži ir jūtama varas klātbūtne, kad kāds grib uz kāda cita pakāpties (un tas par labu pašapziņu neliecina). Kad kādam citam pilnīgi dabiski ir, ka uz viņa pakāpjas. Bieži vien redzu kā cilvēki dzīvo ar visu savu apziņu citos cilvēkos. It kā apbrīno, it kā kritizē, it kā tikai interesējas, it kā salīdzinās. Un tā mēs zaudējam ļoti daudz spēka un savu resursu.

Katra šāda reize, kad mūsu apziņa iziet no centra sevī un atkal jau grib kaut ko kritizēt, kaut ko kategoriski paziņot (vienalga vai klusībā par sevi, vai skaļi par kādu citu) , tā faktiski jau mēs nodarām pāri paši sev.

Un tieši tādēļ es ļoti gribēju izveidot šo 5 nodarbību kursu, kur viss būtu vērsts tikai uz mūsu stiprākās puses audzēšanu un tās otras puses apzināšanos, bet šobrīd nekultivēšanu. Mēs jau zinām, ka katram mums ir ēnas puse. Bet neviens nav licis pagriezt muguru saulei un skatīties tikai uz savu ēnu.

Nu lūk – tad šai kursā, kamēr nostabilizēsies mūsu pašapziņa, mēs skatīsimies tikai un vienīgi uz savu unikalitāti, uz savu skaistumu, uz savām pašām labākajām un veiksmīgākajām īpašībām.

Trešdien būs mūsu pirmā nodarbība. Būs tikai 8 dalībnieces. Strādāsim pārī, grupā, meditācijā, dziļā sevis apzināšanās praksē un tai pat laikā pilnīgi vienkāršā sava centra sajušanas treniņā. Pirmā nodarbība visa būs veltīta, lai sajustu, kas esam. Lai sajustos droši, lai uzticētos viena otrai, lai varētu atsperties un viena otrai palīdzēt. Otrā reizē būs video treniņš, kurā atkal jau –uzdevums būs ieklausīties ko citi manī redz skaistu un vērtīgu. Savukārt auditorijai uzdevums šo vērtīgo katrā saskatīt.

Ko tas dod?

Nu pirmkārt – tikai tas cilvēks, kurš ciena sevi, prot cienīt citus. Mēs audzēsim šo cieņu pret sevi un citiem. Tikai tas, kurš mīl sevi, mīl citus. Mēs audzēsim šo mīlestību. Un tikai tas, kurš prot sadzirdēt un saskatīt labo sevī, prot to just citos. Šī prakse ir veidota tā, lai mums būtu komfortabli gan ar sevi, gan citiem.

Nākamā reizē atkal būs video treniņš, bet šeit jau ar konkrētu uzdevumu – atrisināt to jautājumu, kas man ir visvairāk tieši pašapziņas jomā sasāpējis.

Un pēc tam būs mūsu tikšanās ar stilisti, kas palīdzēs katrai konkrētai dalībniecei uzlabot savu ārējo izskatu un veidot tēlu. Un noslēgumā būs make-up nodarbība par jaunāko, ko mums var palīdzēt un dot kosmētika.

Visa programma būs veidota tikai un vienīgi katras dalībnieces unikalitātes un vērtības vairošanai. Jo tikai tad, kad esam pašapzinīgas un pilnas mīlestības, varam mierīgi pieņemt arī savu ēnas pusi, kura protams, turpat vien būs arī pēc šī kursa.

Vairāk par konkrētiem datumiem , programmu un pieteikšanos: http://www.pavasarastudija.lv/2016/11/23/jauns-5-praktisko-nodarbibu-kurss-pasapzinas-audzesana/

Tiekamies jau pavisam drīz!

Ar mīļumu, Inese

 

 

Lasīt vairāk

Esmu tikko kā atpakaļ no Pavasara studijas izbraukuma pasākuma kopā ar Vitu Sani. Šo mēs nesaucām ar nometni. Šis tiešām bija tāds izbraukuma transformācijas un dzīves caurskatīšanas pasākums, kas tā arī tika nosaukts “Dzīves upe”.

Divas dienas, bet ir sajūta vai nu, ka esmu bijusi prom ļoti ilgi, vai arī ļoti kaut kur tālu.

Īstenībā, mēs bijām ļoti tuvu. Viesu nams “Līcīši” http://www.licisiak.lv/. Fantastiska vieta, ļoti profesionāla apkalpošana (viss notiek, bet tu nevienu nemani, kas to izdara), ārkārtīgi viegla komunikācija un saskarsme organizēšanas laikā, un vienreizēji garšīga veģetārā virtuve par ļoti draudzīgu cenu. Nu vārdu sakot – katra klienta sapnis. Mums ļoti patika un esam ļoti pateicīgas. Jau izdomājām, ka savu vasaras nometni (vai nu augustā vai septembrī uz trīs dienām) organizēsim tieši tur. Līdz tam gan vēl ir februāra nometne, un par to drusku vēlāk vēl pieminēšu.

Runājot par šo tikko notikušo pasākumu – ir dikti, dikti, dikti laba piepildījuma sajūta. Ir milzīga pateicība Vitai Sanei par profesionālismu, par viņas spēku un jaudu divas dienas vienai pašai izveidot un novadīt tik pilnu programmu, ar dažādām tehnikām, ar ļoti dziļām praksēm, ar cigun un jogu. Piedevām tā, ka dalībniekiem pie tā visa ir ļoti viegli. Nu netiek uzšķērstas brūces, netiek atrauts nekas vaļā, netiek neviens palaists ar jēlu problēmu, lai pats tiktu galā.

Es pati visvairāk gaidīju regresijas metodi. Sagaidīju. Izdarīju mega darbu un palaidu ļoti daudz enerģijas, kas manī bija sakrājušās. Tagad ir miers. Tagad tā vietā ir ļoti daudz spēka un ļoti daudz enerģijas. Bet nevis tādas trakas un mutoļojošas, bet tādas – mierīgas un viedas.

Papildus regresijai man ļoti, ļoti, ļoti patika un deva milzu atklāsmes pašdiagnostikas meditācijas ar ceļu, mežu un upi. To nevar izstāstīt. To sapratīs tikai tie, kas paši tur bija. Bet īsos vārdos – tu saskati savu dzīvi caur simboliem un caur Vitas skaidrojumu iegūsti ļoti skaidru redzējumu uz savu dzīves konkrēto posmu. Vēl patika, ka visas garīgās prakses bija savienotas ar ķermeņa atslābinošiem vingrojumiem, ar enerģijas vadīšanu un jogu. Vēl patika tehniku dažādība – mēs gan meditējām, gan gājām regresijā, gan jogojām, gan skatījāmies filmu, gan izmantojām Helingera metodi, gan veicām rituālu…. Nu tāpēc jau ir sajūta, ka esam bijuši prom pusgadu. Katra no šīm metodēm atsevišķi ir ļoti, ļoti, ļoti dziļa. Bet ja to savieno vienā veselumā, kas notiek divas dienas nonstopā, tad ir sajūta, ka šodien esi piedzimis no jauna.

Esmu ļoti pateicīga Vitai par tik milzīgu vērtīgu darbu, ko mums bija iespēja izbaudīt.

Vēl man ir jāpasaka paldies Santai par pasākuma organizēšanu. Nu lūk šeit es varu teikt, ka mana uzticēšanās un paļaušanās ir sasniegusi 100%. Es patiešām varu pilnīgi neiesaistīties. Es patiešām varu ar mierīgu sirdi zināt, ka viss būs nokārtots profesionāli, silti un mīļi. Tā tas ir bijis visas iepriekšējās reizes un tā tas ir tagad. Milzīgs paldies, Santu!.

Un vēl man ir jāpasaka paldies visām dalībniecēm. Acīmredzot Debesis  mūs visas saveda kopā un izveidoja tik sirsnīgu, tik vienotu un labestīgu grupu. Daudzas no mums bija pirmo reizi, vairākas bija no mūsu Pavasara studijas nometnēm, vēl bija meitene, kas teica “bija periods 10gadu atpakaļ, ka tik daudz braucu uz šādiem pasākumiem, ka nolēmu – nekad vairs” un re tagad – viņa ar gandarījumu teica, cik ļoti vērtīga bija šī piedalīšanās.  Katra mēs bijām tik savādāka un tai pat laikā pilnīgi visas īpašas, vienotas un gatavas viena otrai palīdzēt saprast, atklāt un atrisināt katrai savu uzdevumu. Paldies par to. Tik daudz iejutusies citu cilvēku dzīvēs nebiju varbūt nekad. Paldies par uzticēšanos. Man tas bija ļoti vērtīgi.

Un vēl paldies tām meitenēm, kas iejutās manā dzīvē. To mirdzumu jūsu sejās un augumos esmu nofotografējusi savā atmiņā, lai atcerētos visu mūžu. Paldies!

Šodien ar gandarījumu vēl esmu vakardienas un aizvakardienas sajūtās, lai burtiski kuru katru brīdi gara acīm sāktu domāt un raudzīties uz mūsu februāra nometni, kura būs tikpat īpaša un vērtīga.

Viena šī pasākuma dalībniece man vakar saka – es tik ļoti gribēju braukt uz jūsu nometni februārī, bet nobijos no filmēšanas un iešanas auditorijas priekšā. Tad nu te gribu jūs visas iedrošināt – vienkārši iztēlojies, cik vērtīgu resursu tu iegūsti, ja visi klātesošie ar milzu uzmanību Tevi vēro, lai atrastu Tavas unikālās vērtības. Neviens Tevi nekritizēs, neviens nevērtēs. Visiem ir tikai viens uzdevums – atrast konkrētā cilvēka unikālo vērtību un skaistumu. Mēs visi iepriekš būsim sagatavojušies un izgājuši mīlestības meditāciju, lai to varētu izdarīt. Wow. Es jau tagad zinu, ka arī pati reiz šādu mirkli gribu izbaudīt. Tā ir mega deva pašapziņai. Tā ir ļoti vērtīga satikšanās ar milzu spoguli, kurš tev pasaka, cik esi unikāla un īpaša. Jā – nākamā mums būs pašapziņas nometne. Celsim, līdzsvarosim un vairosim pašapziņu. Mūsdienās tā mums ir ļoti, ļoti, ļoti nepieciešama.

Visas ziņas par nometni ir mūsu mājas lapā: http://www.pavasarastudija.lv/kategorija/nometne/

 

Ļoti lielā mīlestībā, pateicībā un laimes sajūtā,

Inese

Lasīt vairāk

 

Šodien sākam čakru enerģijas diagnosticēšanas un līdzsvarošanas kursu. Tā nu tas ir sanācis, ka šo kursu organizējam apmēram vienu reizi gadā. Iepriekšējais bija pagājšziem, vēl nesen pēc grāmatas “Septiņas saules” iznākšanas.

Man viena meitene klātienes seminārā uzjautāja – bet kā to var izdarīt vebinārā? Ko, vai tad katrs pats tos graudus sev gādās un priežu zarus meklēs.

Sasmējos un teicu:  jā. Protams, ka pats. Kuram tad, ja ne pašam, to visu vajag.

Tīri praktiski tas notiek tā, ka katrā iepriekšējā reizē izstāstu, kas viss būs vajadzīgs nākamā reizē. Un tad vēl pa vidu uzrakstu kādu rakstu un vēl tiem, kas piesakās, īpaši tiek aizsūtīts uz epastu sarakstiņš ar lietām, kas uz šo praktisko nodarbību jāsagādā.

Vienīgā reize šai kursā, kad nav jāgādā nekas, ir šodiena – jo šodien tikai veiksim diagnostiku katrs sev un iemācīsimies to arī priekš citiem. Īstenībā tas ļoti atvieglo dzīvi, ja zini, kas ar tevi pašu notiek, kā arī ja zini, kādēļ tas otrs tā rīkojas.

Nu lūk, bet jau no nākamās reizes, būs jāsarūpē gan sarkanas sveces, gan graudi, gan egļu, gan priežu zari. Kā arī jāpadomā par simboliem, kuri simbolizē materiālo pamatīgumu un rada drošības sajūtu.

Aiznākamā reizē, kad jau runāsim par sievišķību, seksualitāti, naudu un materiālām vērtībām – tad vajadzēs oranžas sveces un ļoti maigu, bet bagātu iekārtojumu un simbolus ap sevi.

Pēc tam būs dzeltenā krāsa, un pašapziņu stiprinošas lietas utt.

Katrā reizē es došu ierosmi, ko visu var izmantot.

Nu un tai brīdī, kad notiek nodarbība, tad es visu pateikšu priekšā. Gan ka tagad masējam pēdas, gan ka uzsēžamies uz egļu zariem, gan kā pildīt rakstu darbus, gan protams meditēsim. Nu vārdu sakot – vairāk darīsim kā runāsim.

Kā šodien sāksim, tā šis kurss turpināsies četrus mēnešus. Tātad beigsim martā, lai pilni spēka varētu mosties no ziemas miega un jau uz Jāņiem tikt uz devītā viļņa.

Vārdu sakot – ja esi gatava šodien diagnosticēt savu enerģiju un pēc tam ik pārnedēļas piektdienās tikties onlinā, lai dziedinātu un līdzsvarotu savu enerģiju, tiekamies jau šovakar.

Vairāk par vebināriem http://www.pavasarastudija.lv/kategorija/vebinari/

Un atceries, ka čatot sākam jau 19.00, pats vebinārs sākas 20.00 – 21.30. Un vēl trīs dienas pēc tiešraides vari iegādāties ierakstu un noskatīties  un līdzdarboties tad, kad Tev pašai ērtāk.

 

Ar mīļiem sveicieniem, Inese

 

Lasīt vairāk

Vakar čakru kursa pirmajā tikšanās reizē aizrunājāmies, cik ļoti daudz šobrīd ir paziņu, draudzeņu, ģimeņu, kas netiek pie bērniņiem. Un kaut kā savilkām to kopām ar čakru enerģiju, ka tas tiešām ir tādēļ, ka dzīve kļūst arvien ātrāka, arvien teorētiskāka, arvien virtuālāka un arvien biežāk cilvēkiem nav sazemējuma un spēka trīs apakšējās čakrās.

Vēl vakar es to tā neaptvēru, šo kopsakarību. Bet šodien man ir jāsaka – jā. Jā!!! Tiešām tā ir! Tas ir tādēļ, ka ir šī atrautība no praktiskās reālās pasaules. Ka ir atrautība no šeit un tagad mirkļa. Ka ir atrautība no senču tradīcijām un senču spēka. Ka ir atrautība no ģimenes. Ka vispār negribās izveidot ģimenes, bet bieži vien tās ir kopdzīves. Bāc!!!! Jāaa. Tas viss, kas notiek mūsu sabiedrībā šobrīd ir dēļ tā, ka nav šī sazemējuma. Un ar katru gadu jo vairāk nav jeb jo mazāk ir.

Un varbūt tādēļ, ka šī tēma ir “mana mūža tēma”, kuru Paldies Dievam man izdevās sakārtot līdz ar dēla piedzimšanu. Bet varbūt arī tādēļ, ka ļoti bieži dzirdu lūgumus runāt par šo “stārķa” problēmu vēl un vēl – es esmu saņēmusi drosmi to novadīt vebinārā.

Kāpēc drosmi?

Jo seminārā es visus redzu, kas mani klausās. Es varu sekot līdzi konkrētām emocijām. Es redzu vai kāds ļoti raud, vai kāds cits ir ar kamolu kaklā. Vai kādam citam šī vispār nemaz nav problēma, bet tikai ziņkāre. Vēl kādam citam šis temats ir tik jēls, ka par to pat nevar ne runāt, ne domāt. Es to redzu acīs, sejās, ķermeņos. Protams, vebinārā es šo visu neredzu un tieši tādēļ par tik jūtīgu tēmu runāt bez šī acu kontakta nav viegli. Es tam mēģinu saņemties jau visu gadu. Bet tā kā gads tūlīt beigsies un nu vairs nav kur atlikt, tad 12.decembrī esam izsludinājuši vebināra tēmu “Kad stārķis kavējas”, kurā runāsim par to, kādēļ nepiesakās bērniņi. Kādēļ nevar palikt stāvoklī. Kas mūsu domāšanā, attieksmē, enerģētikā varētu būt tas traucējošais.

Es pati šo tēmu esmu izpētījusi līdz kaulam. Un ne tikai teorētiski, bet pilnīgi katru jaunu lietu, kas man likās vērtīga, esmu pielietojusi, izmēģinājusi, darījusi un cerējusi, ka tas man noteikti palīdzēs. Brīžiem mana ticība līdzinājās “neiespējamai misijai”. Tie cilvēki, kas šai manā ceļā bija kopā ar mani jau no paša sākuma, savā ticībā atbira viens pēc otra. Un es viņus nevainoju. Ar katru gadu ejot tālāk, tas viss likās neiespējamāk. Par mani vairāk ticēja tikai mans vīrs. Domāju, ka tas bija ar Dieva ziņu, jo mani spēka bija tuvu izsīkumam.

Tagad, kad mūsu dēliņš drīz svinēs savu pirmā gadiņa jubileju, atskatoties viss liekas tik vienkārši, tik pašsaprotami, nu kā saka “katram ir savs ceļš” un tas bija manējais. Toreiz likās, ka eju Golgāta ceļu.

Un kad tagad satieku meitenes un sievietes, kas iet tam cauri, varu tikai cieņā “noņemt cepuri”. Es zinu kā tas ir. Kad apkārtējie vienā balsī sauc – nu tev taču nekas nekait, samierinies. Ka ir taču cilvēki, kas laimīgi dzīvo bez bērniem. Ir taču labi. Mīli māsas vai brāļa bērnus.

Un tu jau mīli. Tu jau tēlo, ka saņemies. Un pēc būtības pat saņemies. Tikai iekšā ir izžuvusi serde, kas grauž un traucē, jo kaut kas no tavas īstās dzīves nav piepildīts.

Vārdu sakot – ar šo es gribu teikt, ka ļoti saprotu. Ļoti, ļoti, ļoti dziļi saprotu katru, kam šī ir problēma. Un tieši tādēļ runāšu par šo tēmu ar dziļu pietāti un cik var empātiski un jutīgi.

Un ja Tev ir šī problēma, bet Tu baidies atzīties pat sev. Un ja Tu nesaproti kā lai atnāc uz šādu nodarbību, tad tieši Tev der šis vebināru formāts, kurā esam katra savā mājā, viena otru neredzam, un pat ja gribam  varam pieslēgties ar izdomātu vārdu, lai neviens pat nenojauš ka tā esi Tu.

Bet tas, ko gribu teikt – ka nekustināt šo jomu nevar. Jo ja nekustināsi, nekas tā arī nebūs. Zem guloša akmens ūdens neplūst. Ir jākustas. Ir jādara. Pilīti pa pilienam, solīti pa solītim.

Nu vārdu sakot – ja Tev tas ir aktuāli, tad 12.decembrī tiekamies šai atsevišķā vebinārā tieši par bērniņu kavēšanās tēmu “Kad stārķis kavējas”.

Un ja vēlies diagnosticēt visas čakras un iziet praktisko vebināru kursu, tad tiekamies jau šo piektdien – rīt, 25.novembrī vebinārā “Čakru enerģijas diagnosticēšana” un pēc tam ik pa divām nedēļām šo kursu turpināsim dziedinot un līdzsvarojot katru čakru.

Vairāk par vebināriem: http://www.pavasarastudija.lv/kategorija/vebinari/

Savukārt, ja čakru kursu vēlies iziet pie mums klātienē, tad tagad jauni sākumi ir Kurzemes pusē Saldū 4.decembrī, Vidzemes pusē Cēsīs 3 decembrī, un Rīgā 7.decembrī.

Par visu šo mūsu mājas lapā http://www.pavasarastudija.lv/kategorija/cakru-energijas-lidzsvarosana/

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Šobrīd paiet gads, kopš iznāca grāmata Septiņas saules. Un jau kādi 2,5 gadi, kopš vadām praktiskās nodarbības kā diagnosticēt un līdzsvarot savu čakru enerģiju.

Sākumā darījām to kopā ar vīru. Un man tas ļoti patika. Kaut kā bija tas Iņ /Jan līdzsvars, līdz ar to pilnīgāka enerģētikas un emociju gamma. Bija dikti labi. Arī tagad ir labi, jo mums ir dēliņš. Maz mīļš puisēns, kuram vienmēr nepieciešama vecāku klātbūtne. Pārsvarā ar viņu kopā esmu es. Vienīgi brīžos, kad vadu nodarbības, viņš ir kopā ar tēti. Un tieši tādēļ čakru kursu vadu viena.

Ar ko atšķiras semināri un vebināri?

Ir lietas, ko var izdarīt tikai klātienē. Ir lietas, ko varam izdarīt tikai grupā. Ir lietas, uz kurām jāsaņemas (piemēram ar basām kājām staigāt pa čiekuriem) un vairākas dalībnieces ir teikušas, ka to spējušas izdarīt tikai tādēļ “ka dara visi”.

Protams, klātiene ir visjaudīgākā. Kaut vai tikai tādēļ, ka saskaras enerģijas un visi dara vienu un to pašu, tā uztaisot lielāku jaudu – gan kopā meditējot, gan dziedot, gan viens otram palīdzot darbā pāros vai uzstājoties grupas priekšā. Tas vienkārši nav iespējams vebinārā.

Bet vebināram ir cits spēks. Nu pirmkārt tas dod iespēju iziet šo kursu visiem tiem, kam nav nekādu iespēju tikt līdz klātienes nodarbībai. Otrkārt – es iedodu to paņēmienu komplektu, ko vari izdarīt viena.

Ne jau vienmēr tai brīdī, kad mums savā dzīvē ir jāsakārto sava enerģija, jāatgūst līdzsvars vai kaut kā sev jāpalīdz, mums ir blakus grupa. Nu it kā jau ideālā variantā mums visiem ir šis tuvais loks –ģimene, draugi, bet…ne jau katrreiz visi tā var saslēgties un ne jau katrreiz gribās uzplīties. Tādēļ ir ļoti labi zināt, kā sev vari palīdzēt dziedināties vienatnē.

Man pašai patīk gan tā, gan tā. Lielākā grupā viss notiek ātrāk un jaudīgāk. Vienatnē notiek intīmāk un individuālāk.

Un tieši tādēļ – šai laikā mēs sākam vairākās vietās vienlaikus pilnīgi jaunu čakru kursu. Gan šodien Rīgā, gan 3.decembrī Cēsīs, gan 4.decembrī Saldū. Un ja vien Tev ir vēlēšanās un iespēja mums pievienoties – esi laipni aicināta. Kā saka – kopā jaukāk : ) Bet ja uz klātienes nodarbībām netiec, nav pa ceļam, nesakrīt laiki, nav iespēju utt, tad viena brīnišķīga iespēja ir ieplānot katru otro piektdienas vakaru (sākot no šonedēļas) vebināriem.

Vēl vairāk – ja netiec piektdienās, tad vēl trīs dienas pēc tiešraides ir iespēja noskatīties ierakstu.

Paralēli ir vērts turēt pa rokai grāmatu Septiņas saules, jo tur patiešām viss šis kurss ir iekļauts. Ļoti daudzas dalībnieces vienlaikus pārlasa konkrētās čakras aprakstu grāmatā un tad izņemam to nodarbībā. Kā saka – dubults neplīsts : )

Ko dod šī čakru līdzsvarošana un diagnosticēšana?

Kopš es pati esmu iemācījusies līdzsvarot čakru enerģētiku, ir ļoti viegli vadīt savu dzīvi. Vienkārši, kad ievēro, ka kāda dzīves joma buksē, tā vietā, lai mestos kārtot dzīvi, paskaties, kas notiek ar konkrēto enerģijas centru sevī. Un līdzsvaro to. Tā kā viss ir mūsu iekšējās enerģijas atspulgs, pēc tam jau dzīve pati sakārtosies.

 

Lai Tev brīnišķīga diena!

 

Ar mīļumu, Inese

 

 

 

 

Lasīt vairāk

Noliku mazo čučēt un šis nu ir mans laiciņš priekš sevis. Ticu, ka citu mazu bērniņu mammītes vai nu steidz izmazgāt veļu vai istabu, vai varbūt ieiet dušā vai pagulēt, bet (ar visu to, ka man arī tas kādā brīdī būs jāizdara) man ļoti gribās atgriezt sevī to sajūtu, ka vienkārši sēžu pie datora un rakstu jeb runāju – par neko. Par sajūtām. Par šodienu. Par laimi. Par mīļumu. Par to, kā viss šis mūsu dzīvēs rodas.

Man šovakar ir vebinārs. Tā ir mana ikdiena – ik pārnedēļu pirmdienās un piektdienās. Man patīk šis ritms. Man patīk šīs sarunas onlinā. Man patīk čats pirms tam. Jā…man patīk tas, ko daru. Tas kaut kā mobilizē dienu.

Šodien esmu domājusi kā savādāk iekārtot “studiju”. Parasti esmu ekrānā uz neitrāla gaiša fona, lai nekas netraucē uztvert domu un iedziļināties sevī. Bet šoreiz gribās kaut ko paeksperimentēt ar apgaismojumu un varbūt iekārtojumu. Mums mājās ir ļoti daudz puķu. Varbūt jāpadomā ko ar tām.

Ir pirmdiena. Laiks starp svētkiem. Drīz sāksies Adventa laiks. Tieši tādēļ gribās šo mieru. Iekšējo mieru, kad vienkārši vēro kā viss notiek.

Mana šodienas tēma ir “kā materializēt to, ko gribam piedzīvot”. Šī nodarbība būs praktisku paņēmienu pilna. Man pēdējā laikā vispār ļoti patīk praktiskas lietas. Nevis apcerēt kādēļ kas notiek. Bet reāli – darīt un tad redzēt, ka notiek.

Man ārkārtīgi patika mūsu NBS komandiera Graubes teiktais – ka katru brīdi mēs pieņemam lēmumus. Arī tad, kad nepieņemam, tad esam pieņēmuši lēmumu “nepieņemt lēmumu”.

Tā tas arī ir garīgā jeb smalkajā pasaulē. Ar savu darbošanos jeb bezdarbību, ar savām domām, ar konkrētību un nekonkrētību  - mēs visu laiku kaut ko radām. Jautājums – vai to darām apzināti.

Šī vakara nodarbībā runāsim par to, kā to visu (lēmumi, šaubas, slinkums, bezdarbība, atbildība, bezatbildība…) pārredzēt un saprast, kas notiek, lai paredzētu ko radām.

Arī ar slinkumu mēs kaut ko radām – jautājums – ko?

Arī ar neizlēmību mēs kaut ko radām. Tikai – ko?

Ar mīļumu arī radām. Ko?

Un ar dusmām radām. Tikai – ko?

Kā saprast un kā vadīt šo visu, kas rada mūsu dzīvi, ja apzinos, ka vienīgais ATILDĪGAIS par to, kas manā dzīvē notiek, esmu es pati. Es esmu tas AUTORS savai dzīvei. Nu tik vien ir tas jautājums – vai man patīk tas, ko radu un izdzīvoju.

Man ļoti ilgu laiku nepatika. Man ārkārtīgi ilgi vispār nebija nekādas saprašanas kā viss notiek un kā rodas. Man bija grūti un es tiešām varēju tikai ciest un pārdzīvot.

Kā ir tagad?

Tagad es zinu kā viss rodas un ja salaižu ko dēlī, tad tā ir mana izvēle. Tad tas ir tāpat kā braucot ar mašīnu – visi zinām noteikumus, bet cik precīzi tos ievērojam, tas ir mūsu atbildības jautājums. Vienīgi smalkajā plānā uzreiz viss sastājas jau citās pozīcijās.

Nu  -par to visu vairāk tad šī vakara sarunās. Tagad man viens maziņš sauc no ratiņiem. Šoreiz ir bijis īsais miedziņš, jo pasaule taču ir tik ļoti interesanta….

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk