Raksti - Inese Prisjolkova

Tas ir kaut kas apbrīnojams, kā dzīve pati mani vada un iegroza.

Bija laiks, kad biju nolēmusi lektorus vairs nesagatavot un kaut kā šo kursu un projektu uzskatīju par beigušos, ar domu, ka jāiet tālāk. Un tad pagājušā gada rudenī tas atsākās, šogad turpinās un tas ir ieguvis tādas aprises un tādu jaudu, ka tagad vairs neuzdrošinos Debesīm pateikt nē. Acīmredzot, tam ir kāda pilnīgi cita vērtība, nekā to savā prātā biju izdomājusi.

Un var jau būt, ka tas ir Laimes terapijas kursa nākamais līmenis, kā saka Jolanta. Un var jau būt, ka tas ir “Sevis pasniegšanas kurss” kā runājām ar Santu. Bet var būt, ka tas tomēr ir tieši jauno lektorus kurss, kurā izaugs lektori, kas Pavasara studijā vadīs nodarbības.

Lai nu kā – tā ir milzīga enerģijas jaudas atvēršana, kura viennozīmīgi pēc tam ir jāliek lietā.

Sestdien pēc Jauno lektoru kursa izlaiduma braucu mājās, visu ceļu turēdama kāju uz bremzi, lai neaizlidotu (un galu galā, lai mani policija nenoštrāfētu). Kā tik paskatos uz spidometru – pāri simtam. JābremzēJ))

Jutos TIK pacilāta un TIK piepildīta, TIK gandarīta un TIK laimīga, ka secināju – jā, tas ir to vērts, lai darītu to atkal.

Un tas vēstuļu un pateicību birums, kas pienāca vēl turpmākās dienas, mani reāli turpina celt spārnos.

Ieklikšķināšu tikai dažus no pateicības un iespaidu vēstuļu izvilkumiem, ko saņēmu iepriekšējās dienās:

  • Braucu mājās ar tādu milzīgu devu mīlestības, pozitīvisma un labsajūtas, ka nevaru vien beigt pateikties Dievam par šo iespēju būt ar jums kopā, izbaudīt šo laiku un sasmelties gudrības un dzīves vieduma pārpārēm!

 

  • es iemācījos vairāk ieklausīties sevī, es pārvarēju bailes no Nezināmā un bailes no Bailēm, es sapratu daudz nozīmīga savās attiecībās un ikdienā, es iepazinu lieliskas, talantīgas un Sievišķīgas sievietes šajā kursā, es sapratu, ka ikviena no mums var kļūt Laimīga un piepildīt

 

  • Šis jauno lektoru kurss taču ir kas tāds, kas vienmēr būs mūsos….. Šī pieredze, atmiņas un ieguvumi jauno lektoru kursā ir mūsu sirdī, dvēselē un garā paliekoši.

 

  • Man šis kopā būšanas laiks ļāva piedzīvot un izdzīvot sevis atklāšanas brīdi, deva iedvesmu un pārliecību, ka es arī kaut ko varu.

 

  • Inese, es šodien sapratu, cik absolūti fantastisks formāts ir Tava lektoru skolai – Tu vienkārši radi mums platformu, kur augt un pašām atrast savu ceļu, kā un ko nodot tālāk.

 

Un šis Vinetas rakstītais pēdējais teikums ir tieši tas, ko es pati vienmēr esmu visvairāk gribējusi – lai Pavasara studija ir kā platforma, kur sievietēm satikties, uzplaukt, atvērties, atrast sevi, iepazīt citas.

Uz jauno kursu es aicinu tās meitenes un sievietes, kuras jūtas ļoti, ļoti sapildījušās un ir tā sajūta, ka gribās to visu dot tālāk. Un vienalga vai tās ir zināšanas, mīļumpilna enerģija, konkrētas atziņas vai pat konkrēta joma, ar kuru gribi dalīties. Galvenais, ka jūti – gadiem ir krāts, nu jādod tālāk.

Jo šai kursā mēs mācāmies tieši to, kā dot.

Tās būs 6 tikšanās reizes, kurās būt katrā reizē sava tēma:

  • Visuma likumi un pamatprincipi, kas ietekmē mūsu dzīvi (neatkarīgi vai tos zinām vai nē) – 18. jūnijā
  • Laimes terapija (laba enerģētika, lai būtu laba veselība, prieks, laime, turība un pārpilnība) – 2. jūlijā
  • Sievišķības skola (kā audzēt savu sievišķību un atpazīt, kad eju pret savu būtību) – 16. jūlijā
  • Sievišķība un vīrišķība (Iņ un Jan – ar ko atšķiras un kā harmoniski mijiedarboties) – 23. jūlijā
  • ·         Čakru enerģijas diagnosticēšana un līdzsvarošana – 6. augustā
  • ·         Jauno lektoru uzstāšanās maratona diena  un Izlaidums- 20.augustā

 

Nodarbības notiek sestdienās no 11.00-17.00 ar pusstundas pārtraukumu pusdienām. Adrese: Pērnavas iela 19-315.

 

Vairāk info vari lasīt Pavasara studijas mājas lapā sadaļā: Jaunie lektori.

Un ja vēlies pieteikties tagad uz vasaras kursu – lūdzu raksti man personīgi uz: konsultacijas.pluss@inbox.lv

Grupā varēs pieteikties līdz 8 dalībniekiem.

 

Ar mīļiem sveicieniem, Inese

 

Lasīt vairāk

Meitenes!!! Mēs šodien sākam fantastisku vebināru ciklu ar nosaukumu “Kā paaugstināt un nolīdzsvarot pašapziņu”, kurā tiešām gribu apkopot gan stāstus kā es pati izveidoju un nolīdzsvaroju savu pašapziņu līdz kļuvu vērtība savās acīs, lai kas manā dzīvē notiek. Gan iekļaut tajā pilnīgi praktiskas tehnikas un paņēmienus, ko tad darīt, lai pašapziņa augtu.

Nu ir man arī vienā grāmatā (Ieelpo laimi un mīlestību 2) vesela nodaļa par pašapziņu, kā arī jaunākajā grāmatā, ko uzrakstīju pagājušo gad’ (Septiņas saules) pie trešās čakras diezgan daudz par pašapziņu.

Bet man pašai tagad ir tā, ka tieši šobrīd ir tik daudz ko teikt, un tik ļoti gribās dalīties vēl un vēl, ka pilnīgi gaidu vakaru, lai šo savu enerģiju kādā virzienā aizvirzītu. Lieta tāda, ka vakar beidzās jauno lektoru kurss un tas mūsu izlaidums bijā TĀDS, ka braucu mājās visu ceļu turot kāju uz bremzes, lai neaizlidotu. Nu kā šodien atrakstīja manu grāmatu redaktore Santa – ka tas ir tik vērtīgi būt blakus kā kāda cita sieviete (viņa teica Dvēseļu māsa) savā pašapziņā uzplaukst un atveras.

Mums tai lektoru kursā vispār ir tā, ka sākumā jau visi bikli un nezina, uz ko atnākuši. Un otrā reizē arī jau vēl taustās. Bet nu trešā, ceturtā un piektā tikšanās ir kā sprādziens pēc sprādziena, kad atveras katra no dalībniecēm un piesaka sevi tā, ka WOW – sirds notrīs tai visā piedaloties.

Un vakar – izlaidumā mirdzēja visas, staroja visas, un es (un mēs katra) saņēmu TĀDU enerģijas lādiņu, ka vēl tagad nezinu kā to sazemēt.

Nu pareizāk sakot – zinu gan. Es to visu ielikšu savā jaunajā Pašapziņas kursā, kas vebināru formātā sākas šodien.

Un es, goda vārds, izjūtu milzīgu atbildības sajūtu un gandrīz vai piepaceltu misijas apziņu šai mirklī, kad gribu nodot tālāk savu pieredzi, kā satikt sevi, kā iemīlēt sevi, kā saprast savu unikalitāti, kā sajust “cik esmu skaista”, kā savākt šo pārliecību no citu apbrīnas skatieniem, un kā pēc tam vairs neuztraukties, ko par mani padomās.

Nu vārdu sakot, šodien man nāk prātā visas tās situācijas, kad pati reiz (2004.gadā) cēlos no zemes ar savu sadragāto pašapziņu. Man pašai bija tā, ka skolas laikā biju skaista meitene un varēju iet pa ielu tā, ka mašīnas pīpināja un garāmgājēji atskatījās. Šo pašapziņu man bija devuši mani vecāki, visvairāk jau tētis. Bet…. dzīves laikā piedzīvojot dažāda veida nenovērtējumu, nemīlestību, kritiku un noniecinājumu, mana pašapziņa gads no gada sagruva. Līdz tam, ka  - atceros gadījumu, kad tikko kā bijām pārcēlušies no Jelgavas uz Rīgu un man likās – ak, kungs, cik Rīgā visi cilvēki ir pašapzinīgi un skaisti!!! Tas kontrasts ar manu sajūtu pašai par sevi bija tik milzīgs, ka man likās, ka nevaru iet uz ielas. Ka vislabāk jūtos mājās, kur neviens mani neredz.

Un es atcerējos to padsmitnieci meiteni, kas biju kādreiz, bet….neko nevarēju darīt. Mana pašapziņa bija “lupatās”.

Jutos pelēka, nesmuka, veca un nevienam nevajadzīga. No manis aizgāja vīrs, es zaudēju darbu, man nebija naudas….nu vārdu sakot, visas “ekstras”, kas vien var būt.

Un tad…es sāku dzīvot viena. Un tad ….sākās mana laimes terapija.

Un tiešām – pilnīgi vienā dienā, ar vienu soli es izlēmu, ka šādi vairs neturpināšu. Ka no šī brīža es būšu pašapzinīga un laimīga. Es svinīgi solīju Dievam, ka neizniekošu savu dzīvi kompleksos.

No tā mirkļa mana dzīve ir gājusi tikai augšup, lai kas tajā ir noticis.

Secība bija konkrēta: es nolēmu kļūt laimīga un visu laiku sekoju līdzi, lai tāda būtu. Es pakāpienu pēc pakāpiena audzēju savu pašapziņu, līdz brīdim, kad tā bija jānolīdzsvaro, jo…kļuva pa augstu (un arī to es šai kursā Tev izstāstīšu kā darīt), un tad, kad jau biju gan pašapzinīga gan laimīga, es satiku savu vīru, mēs izveidojām ģimeni, pēc tam Pavasara studiju, pēc tam dzima bērni, paralēli tika rakstītas grāmatas utt.

Bet šai vebināru ciklā stāsts būs tieši par to periodu, kad pašapziņa ir jāaudzē.

Ja Tev tas ir aktuāli, tiekamies jau šovakar (30.maijā) plkst. 20.00 ar iespēju pieslēgties ātrāk un jau no 19.00 piedalīties čatā. Pieteikšanās uz ineses.vebinari@gmail.com vai pa telefonu 29431408 (Aija).

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Vai esi padomājusi priekš kam mūsu dzīvē notiek krīzes? Un kā tās rodas? Un ko pēc tam darīt? Kā piedot, kā palaist, kā tālāk dzīvot?

Un man jau šķiet, ka vienam vēl kaut kā, bet ja otrs ir riktīgi pāri nodarījis (piekrāpis, nodevis, izdarījis sāpīgi) un pēc tam tomēr kaut kā turpinām būt kopā – tad kā izturēties, kā izdzēst to no atmiņas, vai arī paturēt atmiņā, bet nedomāt par to katru dienu.

Hmmm….cik grūta situācija.

Lai gan – krīzes kā tādas ir tiešām milzu svētība, jo atgriež mūs atpakaļ pie pamatvērtībām. Krīze uzrodas tikai vienā gadījumā – ja ar kaut ko savā dzīvē netiekam galā un enerģiju vai nu neiztērējam (tad tā uzrūgst) vai pārtērējam (tad sadegam vai iztukšojamies).

Un tie var būt treknie gadi, kad uzdodam arvien lielāku gāzi, ņemam klāt vēl un vēl (kredītus, darbus, izdevumus) un beigās saprotam, ka nespējam to visu pavilkt. Tie var būt darbi vai pienākumi ģimenē, kas noved pie līdzīga rezultāta un tie var būt attiecību līkloči, kuros sapinamies.

Piedevām, krīze nekad neuznāk vienā dienā. Ir daudzas zīmes un pat reāli signāli, kas par to liecina, bet….bieži vien mēs vai nu izliekamies, ka neredzam, vai tiešām negribām redzēt.

Un tad pēkšņi vīrs pasaka, ka viņam jau sen ir citas aizraušanās vai pat paralēlas attiecības. Vai pēkšņi darbā viss ir uzrūdzis tik tālu, ka ir jāiet prom vai visi jāatlaiž. Vai finanšu jomā – daudz jāzaudē, jāizsāp un jāmēģina atgūt vai iegriezt no jauna.

Man pašai ir bijušas vairākas krīzes un ja tā jāatskatās, tad man liekas, ka pirms laimes terapijas tā bija viena vienīga liela krīze ( J)))) )

Man gan ir izveidojušies arī tādi daži mani likumi, kurus es ievēroju un tie tiešām palīdz dzīvot. Piemēram, ja kāds ir nodarījis riktīgi sāpīgi vienreiz, tad tā vēl (netīšām) var gadīties. Bet ja tas pats cilvēks tā ir izdarījis otrreiz, tad trešo reizi es savā dzīvē viņam to neļauju. Un tas ir vienalga vai mēs runājam par kādu kolēģi un darba attiecībām, draugiem vai draudzenēm, paziņām vai radiniekiem.  Piedevām es tiešām neturu uz šiem cilvēkiem ļaunu prātu un savā attieksmē un sirdī viņus pat mīlu. Bet es viņiem vairs neļauju piedalīties savā dzīvē. Smieklīgākais, ka man tiešām vienmēr ir sanācis kā Kristus saka – ja pa vienu vaigu sit, tad pagriez otru. Bet, redz, par trešo reizi tur vairs nekas nav teiktsJ)

Vēl ir tā, ka ar ļoti tuviem cilvēkiem kopā izdzīvojot bēdas vai krīzes, attiecības kļūst tikai vēl stiprākas. Mēs kopā ar vīru esam gan piedzīvojuši trūkumu, gan pēc tam atguvušies līdz līdzsvarotai naudas plūsmai, gan apglabājuši katrs pa vienam no vecākiem, un palīdzējuši viens otram to izsāpēt, gan zaudējuši bērnus, un tikuši tam pāri. Katra šī reize bija milzīgs spēku zudums un nokrišana līdz zemei. Katrā reizē ir bijis tik traki, ka juties pilnīgi pie zemes. Un tad, kad jau morāli, psiholoģiski un enerģētiski esi bez spēka pie zemes, tad tomēr pakustini tik daudz pirkstus, lai sadotos rokās.

Un pat tad, ja ejam cauri kam tādam, ko nodarām viens otram, arī tad glābj tas, ka pastiepjam pretim roku un sakļaujamies kopā. Un tas ir vienalga vai fiziski vai enerģētiski.

Atceros, reiz gājām pa mežu pēc mūsu milzīgā zaudējuma, kad nomira bērni, un es skatos, mans mīļais, lielais, staltais, skaistais vīrs iet pa priekšu pilnīgi sakņupis, sagumis un gluži kā vecs cilvēks. Es velkos līdzi un zinu, ka neizskatos labāk. Bet…vēl es jūtu, ka tieši man (sievietei) ir jāatrod sevī resursi, lai mēs tūlīt abi nenogrimtu un nenomirtu. Un vienīgais, ko es izdarīju – piegāju un iedevu viņam roku. Un viss. Tai mirklī es pilnīgi fiziski jutu un pat redzēju kā viņš iztaisnojas. Es viņam biju iedevusi spēku, lai viņš savukārt glābtu mani.

Rītvakar vebinārā mēs runāsim par to kā izdzīvot krīzes kopā vai atsevišķi. Kā krīžu dēļ iegūstam spēku, viedumu un tādu pieredzi, ko bez šī visa nesaprastu un neiemācītos.

Pateicoties tam, ka esmu daudz zaudējusi un ieguvusi, es varu būt tik empātiska un jūtīga, lai darītu to darbu, ko daru. Es tiešām to visu nevarētu, ja būtu dzīvojusi tikai “siltumnīcā”.

Mums katram ir kāda īpašā nepieciešamība tieši pēc tās pieredzes, ko esam izgājuši un sapratuši dēļ krīzes.

Zinu daudzus cilvēkus, kas. pateicoties tieši krīzei, pēc tam ir dzīvi iekārtojuši pilnīgi savādāk, vērtīgāk un laimīgāk.

Vārdu sakot – rīt runāsim viegli par to kā izdzīvot grūtumu un kā no tā iegūt maksimālo labumu. Vebināra tēma “Pārmaiņas un krīzes ir mūsu svētības” Vebinārs sāksies 20.00, bet mēs kā vienmēr tiekamies jau stundu iepriekš, lai no 19.00 čatā sarunātos par to, kas mums svarīgs. Pēdējā laika čati patiešām ir tik vērtīgi, ka brīžiem liekas, ka tas ir otrs vebinārs.

Nu vārdu sakot – ja vēlies pieteikties, tad raksti uz ineses.vebinari@gmail.com vai zvani 29431408 (Aijai) un tiekamies jau rītvakar, piektdien 27.maijā katra pie sava datora, katra savā vietā, un tai pat laikā kopā.

 

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Jau kādu laiku ir tā, ka mūsu karmiskās mācības un karmiskos mezglus varam atsiet un neveidot vairs tos. Vienkārši šobrīd to Visuma kārtība pieļauj. Ir pietiekoši daudz mīlestības (uz Zemes) un ir pietiekoši daudz izpratnes un informācijas, lai to savā dzīvē sakārtotu.

Kādēļ es to tik droši varu teikt?

Tādēļ, ka manā dzīvē ir sakārtojusies joma, par kuru es gandrīz vai droši varēju iepriekš teikt, ka tas ir neiespējami, un man šai dzīvē tas nav lemts.

Parasti par karmiskām jomām mēs uztveram tādas, kur uz grābekļiem kāpjam daudz biežāk un sāpīgāk, kā citas jomās. Nu kādam neizdodas apprecēties. Kādam nesanāk nopelnīt naudu. Kādam jūk ārā laulības, lai cik daudz un bieži precētos. Kādam nedzimst bērni. Kādam ir kāda vēl cita joma….nu…nezinu…piemēram, atkarības vai līdzatkarības vai varbūt…aptaukošanās.

Un man kaut kā likās, ka nu ar katru no citu cilvēku karmiskām jomām ir vieglāk tik galā. Nu – gribi notievēt, dari kaut ko un tievē. Gribi apprecēties – sakārto savu otro čakru un sazemējumu, un precies. Nu kaut kā likās, ka tas ir cilvēka varā.

(lai gan – ja tā ir karmiskā joma, tad protams, ka tas ir grūti un šitā kā es te jokojos var runāt tikai par tām jomām, kuras pašam nav karmiskās).

Man pašai bija tēma, kura nudien ir tikai un vienīgi no Dieva atkarīga. Un kamēr neizmainos sevī līdz dievišķai apziņai un dievišķās vibrācijas dziļumam, mana joma nesakārtojās. Es runāju par to – vai dzimst vai nedzimst bērni. Jau kaut kur to esmu teikusi – ka var ārsti palīdzēt, var dziednieki, var mēģināt kaut ko aktivizēt, vai stimulēt, bet nu….bērniņš tik un tā dzimst tikai ar Dieva ziņu, jo dvēseli jau ārsta kabinetā pievilināt nevar.

Un tieši tādēļ, ka man pašai bija tik ļoti dziļi nopietna šī joma, tad es karmiskos jautājumus, un tai skaitā karmisko mezglu tēmu, esmu tiešām izpētījusi dziļi un pats labākais – sapratusi ko un kā mums jāmaina, lai mūsu dzīvē tā karmiskā joma sakārtotos.

Pateicoties tam, es šobrīd šūpinu ratiņus un mīļoju savu četru mēnesīšu mazo bērniņu. Pateicoties tam, man ir sakārtojušās pilnīgi visas manas karmiskās jomas. Un pateicoties tam, es varu tagad teikt, ka – jā, ir iespējams attīrīt gan savu, gan dzimtas karmu viena cilvēka dzīves laikā, ja vien viņš zina ko darīt un dara.

Manā gadījumā tā tiešām bija dzimtas karma, jo mums bērni bija apstājušies dzimt 30gadus atpakaļ. Tad tagad nu varēsim skatīties, kas mainījies, un varbūt pēc laika varēšu stāstīt par jauniem radiniekiem, kas mūsu lielajā ģimenē radušies.

Un tieši tādēļ, ka man to uzkrāto atziņu nupat ir tik daudz, es laiku pa laikam (pāris reizes gadā) novadu nodarbību “Kā atsiet karmiskos mezglus un vairs neveidot tos”. Atceros, kad mana kolēģe Santa noklausījās šo tēmu pirmo reizi, viņa teica, ka tas būtu jāliek kā virsraksts uz galvenā laikraksta vāka – ka ne soli tālāk, ja šo neesi dzirdējis : ))

Toreiz sasmējāmies, ka mums laiku pa laikam ir šāda sajūta, ka jāiet uz ielas garāmgājējiem klāt un jāsaka – klau, tas ir tik svarīgi.

Lūk – lai nu kā, bet šī tiešām ir ļoti svarīga tēma. Tieši tādēļ, ka šai seminārā mēs katrs varēsim noteikt savas 3-4 karmiskās jomas un iemācīties kā tās sakārtot. Kā arī uzzināt, kā tad dzīvot, lai karmiskie mezgli vairs neveidotos un karmiskās jomas būtu tikpat mierīgi izdzīvojamas, kā visas citas mūsu dzīvē.

Nu vārdu sakot – ja esi gatava par šiem dziļajiem jautājumiem padomāt un pastrādāt, esi laipni aicināta šo ceturtdien plkst.18.00-20.30 pie mums Pavasara studijā, jaunajā vietā Pērnavas ielā 19-315. Pieteikšanās kā jau vienmēr uz pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714 (Santai).

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

 

Vai esi ievērojusi, ka šie trīs ir nešķiramie draudziņi? Ka tieši tādēļ, ka savā prātā kādu vai kaut ko esam idealizējuši vai uzlikuši uz pjedestāla, pēc tam pieķeramies šim ideālam un pēc tam nākas vilties? Un nu tad nāk aizvainojums. Un mums liekas – nu kā šāds cilvēks tā varēja. Es viņam tā ticēju. Lai nu kurš – bet viņš. Ja viņš tā izdara, tad kam tad vispār var ticēt un uz ko paļauties…

Vai Tev tā ir bijis?

Man regulāri. Es kāpju un kāpju uz idealizēšanas grābekļiem un brīžiem man liekas, ka man ir kāda īpaša vienošanās tieši par šo tēmu (joks).

Visbiežāk mūsu idealizēšana dzīves sākumā saistās ar vecākiem. Un tad ir viens brīdis, kad viļamies. Starp citu – es vēl neesmu satikusi nevienu cilvēku, kuram kādā  periodā nav bijis aizvainojums uz kādu no vecākiem.

Bet vai zināji – ja sevī nesakārto attiecības ar mammu vai tēti, tad viss pārējais, ko dari, buksē?

Kādēļ?

Tādēļ, ka mamma ir kā atslēgas cilvēks uz visām pasaules sievietēm, kā arī uz senčiem pa mātes līniju. Un tētis ir kā atslēgas cilvēks uz visiem vīriešiem, kā arī uz senčiem pa tēva līniju. Un ja neesam sakārtojuši attiecības ar viņiem, tad kaut kā muļļājamies un paši nesaprotam, kas par lietu.

Es pati savu attieksmi pret vecākiem kārtoju laikā, kad rakstīju savu otro grāmatu. Un nemaz nenojautu, cik tas ir laikietilpīgi un ilgi. Toties, kad vienreiz to izdara, tad tas uz mūžiem vairs neizmainās.

Kopš tā laika man ļoti daudzas jomas sakārtojas (it kā) pašas no sevis. Es pēkšņi varēju dzemdēt bērnus, es pēkšņi varēju privatizēt māju, par kuru likās, ka nebūs nekad. Es pēkšņi ieguvu pilnīgi citu spēku dzīvei.

Bet, protams, ka ideālizēt mēs protam gan vīrus, gan bērnus. Gan kolēģus. Gan kādus īpašus cilvēkus. Gan savs spējas. Gan to, ko esam radījuši. Gan kādu īpašu vietu. Vai projektu. Utt.

Ko idealizējam, to mums ņems nost. Tādēļ ir vērts nolīdzsvarot un izstrādāt šo konkrētu attieksmi.

Rīt mēs uzsāksim vasaras sezonu ar praktiskām nodarbībām un meditācijām, kurās ņemsim tēmu pēc tēmas un sakārtosim to, kas gadiem nav izdarīts. Pastrādāsim enerģētiski. Saplūkšu pīlādžu zarus, lai varam attīrīt enerģētiku. Paņemšu dažas tehnikas, ko varēsim izdarīt uz vietas nodarbībā un plus – protams garā meditācija. Vis kopā tas aizņems kādu pusotru stundu no 18.00 līdz 19.30. Dalības maksa 10eur.

Varēs sēdēt uz grīdas –man būs līdzi jogas paklājiņš, pledi, vai arī uz krēsliem. Vai ja kāds grib guļus – tad jāņem pašam savs paklājiņš.

Nu un labi, ja uzvelc ko tādu, ko nav žēl ar pīlādžu slotiņām apskādēt.

Vienmēr mums būs viena shēma – sanākam, parunājam (jātiek vaļā no emocijām), enerģētiski attīrāmies, izdarām praktisko daļu, ejam meditācijā un, pēc tam vairs nerunājot, dodamies mājās. Man pašai ir tā un nu jau novērojumi rāda, ka pēc meditācijas dalīties nemaz tik ļoti negribās un efekts ir lielāks, ja paliec tai īpašā enerģētiskā stāvoklī vēl ilgi.

Tad nu ja vēlies piedalīties, raksti uz pavasarastudija@gmail.com vai zvani pa tālruni 29100714 (Santai) un gaidu Tevi rīt, otrdienā 18.00, Pērnavas iela 19-315.

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Vakar vebinārā izsludinājām “Laba garastāvokļa maratonu”, kur apņēmāmies sekot līdzi un pie vajadzības izmainīt savu noskaņojumu uz brīnišķīgu 21, 28 dienas vai pat līdz Jāņiem.

Ir tikai pirmās dienas pusdienlaiks un Tu pat nevari iedomāties, cik reižu man bija sevi jāpamaina atpakaļ. Izrādās, ka pati nemanot, ļoti bieži apskaišos vai iekšēji saīgņojos. Un tas interesantākais, ka tiešām to nebūtu manījusi, ja vien ne šāda apņemšanās.

Nu un smieklīgākais, ka tie visi tiešām ir nieki. Ieeju virtuvē, bet tur bērns ņēmis putru no katla, un, protams, ka visa plīts notašķīta. Katrreiz var pabrīnīties kāpēc nevar nokopt, vai kāpēc nevarētu rūpīgāk ielikt, bet nē…nesanāk. Un tad nu pilnīgi jūtu kā tas cepiens nāk, un es to burtiski kušinu. Galu galā – nu cik tas ilgi man tas prasīja, noslaucīt un nomazgāt to plīti. 2 minūtes.

Pēc brītiņa, iekuru kamīnu, bet tas man kā uz pasūtījumu sāk dūmot. Nu…atkal jau – kas tur būtu traks, takš ielaiž aizdegtu papīru skurstenī un viss pāriet, bet….dusmu kamols jau klāt.

Nu un kronis visam bija, ka uzrakstu tiešām pagaru atbildi uz jautājumu mājas lapā, bet izrādās, ka pa to laiku atslēdzies internets, ko nepamanu, protams, neiekopēju, un kamēr es nospiežu palaist – tas pazūd. Nu tad riktīgi,riktīgi dabūju piestrādāt, lai pasmaidītu un uzņemtu to ar humoru.

Vārdu sakot, ja vien nebūtu šī vakardienas vienošanās, tad trīs reizes būtu tikusi pie cepiena, pati to pat nepamanot.

Protams, viela pārdomām.

Un krietns lauciņš, ko savā dzīvē sakārtot.

Kamēr vien neiemācīsimies tiešām gaiši un mīļuma pilni domāt, tikmēr diendienā paši ķellējam savu enerģiju un nesaprotam, kāpēc neiet tas, kas neiet, vai nenotiek tas, ko gribam.

Tas ir kas līdzīgs, kā uzvilkt baltu kreklu un žigli tam uzmest virsū kādu pļeku. Turpināt nelikties ne zinis, un pēc brītiņ uzmest nākošo.

Starp citu, par traipiem uz drēbēm mēs uztraucamies vairāk, kā par netīrām domām, vai tā nav?

Un varbūt, ka tas ir tādēļ, ka mēs neredzam to skādi, ko paši sev nodarām ar domām. Un varbūt tas ir tādēļ, ka momentā tas neizpaužas un tur līdz graujošiem notikumiem mūsu dzīvē ir vēl jāpagaida. Bet varbūt tas ir tādēļ, ka vienkārši neesam pieraduši sekot līdzi savām domām un attieksmei.

Nu vārdu sakot, es esmu sākusi.

Jācer, ka tikai tas sākums tas grūtākais un pēc tam viss aizies veiksmīgi iestumts.

Šo Tev gribēju uzrakstīt tikai tādēļ, ka varbūt arī Tu gribi piedalīties mūsu “Laba garstāvokļa maratonā”.

Kā stiprinājumu varam piedāvāt mūsu bezmaksas semināru Pavasara studijā piektdien, kuru vadīs brīnišķīgā Jolanta Sadoviča. Mēs tur būsim. Labs garastāvoklis tur ir garantēts. Vairāk par piektdienas pasākumu vari lasīt http://pavasarastudija.lv/2016/05/13/2658/

Ar mīļumu, Inese

Lasīt vairāk

Šodien sākam jaunu čakru enerģijas līdzsvarošanas kursu. Atceros, kad pirmo reizi to vadīju, bija sajūta, ka šīs jaunās zināšanās un atklāsmes ir jāizstāsta visai pasaule. Ka burtiski autobusu pieturā jāiet cilvēkiem klāt un jāsaka, ka viņi nevar tālāk dzīvot, ja šo nezina.

Pa šo laiku ir uzrakstīta grāmata “Septiņas saules”, kuru droši varētu nosaukt par rokasgrāmatu savs enerģijas līdzsvarošanai. Pa šo laiku ir novadītas vismaz desmit šādas grupas. Un tik un tā šī sajūta, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi, nepamet.

Man patiešām tas liekas vērtīgākais, no visa, ko esmu dzīvē sapratusi  - ka nav jācenšas mainīt pasauli. Tā vietā ir jāpaskatās, par ko tas liecina manī, un jāsakārto pašas enerģija.

Vienīgais, ka tiešām jāiemācās saprast kā tad savilkt kopā to, kas notiek dzīvē, ar to, kas savā enerģijā jālīdzsvaro.

Nu, piemēram, gandrīz viss, kas nepieciešams pasaulīgai dzīvei – mīļotais cilvēks, ģimene, bērni, materiālās vērtības, drošība, pamatīgums – tas viss ir atkarīgs no pirmajām trim čakrām. Ja nevar nodibināt ģimeni, visticamāk, nav spēka otrā čakrā un trūkst sazemējuma. Ja nav naudas, vai arī tā ir neregulāra finanšu plūsma – tas pats. Ja ir daudz baiļu un nedrošības (no kara, no bēgļiem, no nākotnes…)- tas būs saistīts ar pirmo un trešo čakru.

Vēl ir diezgan grūti, ja sirdī trūkst mīlestības. Tad esam pārāk kritiskas pret sevi, pret apkārtnotiekošo un spējam iekrist vai nu upura sajūtā, vai tieši otrādi - lepnībā. Tad mums daudz kas krīt uz nerviem un par daudz ko dusmojamies. Ja sirds čakrā nav enerģijas, tad ļoti daudz ko esam spiesti darīt caur Ego. Un Ego jau nežēlo. Tam ir vīrišķa enerģija, kura cīnās kā māk.

Man pašai ir pieredze gan, ka visās čakrās nav spēka un enerģijas ir tik ļoti maz, ka knapi spēju izdzīvot. Tā ir cilvēkiem pēc lieliem zaudējumiem, pēc slimībām, pēc krīzēm, traumām, šķiršanās. Un tad pat nav tik būtiski kurā čakrā ko līdzsvarot – ir vienkārši jāaudzē spēku.

Vislabāk to darīt caur pirmo un ceturto čakru. Būt pie dabas un kontaktā ar zemi vai materiālām (fiziskām) lietām un darboties ar mīļumu, tā vairojot mīlestību. Šādi var dziedināties no jebkurām slimībām. Šādi Luīze Heija palīdzēja cilvēkiem izdziedināties no pilnīgi nedziedināmām slimībām.

Tagad es saprotu, ka šādi mēs varam sakārtot savā dzīvē pilnīgi visu.

Un ir arī bijis tā, ka vajag aktivizēt vai nomierināt kaut ko vienu. Piemēram, pārāk svarīgo Ego. Vai dikti lielu enerģijas plūsmu 6.čakrā, kad ir sajūta, ka pietrūkst realitātes un sāc dzīvot sapņos vai pieņēmumos.

Tad vieglāk ir ļoti specifiski izmainīt enerģiju tikai vienai konkrētai enerģijas saulītei ķermenī. Nu, piemēram, ja cilvēkam trūkst optimisma, vai arī viņš nezina un nesaprot, ko uz priekšu darīt, tad visticamāk, viņam būs nosprostojusies sestā čakra. Un tad tiklīdz to sakārto – tā arī dzīvē viss kļūst redzams un skaidrs.

Vai cits piemērs – ja ļoti grūti izrunāt attiecības, izrunāt situāciju. Nevis, ka negribās, bet tiešām cilvēks nespēj. Nu tad pie vainas būs piektā čakra. To aktivizējot, pēkšņi runāt kļūst viegli.

Pat uzstāties un būt publikas priekšā. Tur gan būs iesaistītas vēl citas čakras, bet princips skaidrs – tiklīdz iemācāmies līdzsvarot un aktivizēt savu enerģiju, tā varam to pielietot visas dzīves garumā.

Tas arī ir šī mūsu čakru līdzsvarošanas kursa mērķis – dot iespēju katram dalībniekam pašam iemācīties, kā sevi dziedināt un kā līdzsvarot savu enerģiju. Un gluži tāpat kā tīrīt zobus, vai mazgāt matus, to vajadzēs darīt regulāri visa mūža garumā vai arī tai periodā, kad kaut kas iet šķērsām.

Vai tas prasa kādu īpašu piepūli? Nē. Tas, ko visu mēs darām ir ikdienā pieejamas un darāmas lietas. Mēs to visu tāpat darām, tikai tagad uzzināsim, kurā brīdī ko pastiprināt, un ko nedarīt, lai dzīve sakārtotos.

Feini, ka šis kurss sākas tagad, kad viss salapo. Vasaras grupas ir īpašas ar to, ka varam veikt enerģētisko attīrīšanos ar tikko saplaukušiem zariem, ka varam sēdēt uz lapu koku zariem, kas nav iespējam ziemā. Ka varam izmantot dabas spēku, kad viss mostas un gatavošanos Saulgriežiem, lai tiktu uz devītā viļņa, sasaistītu to ar čakru līdzsvarošanu.

Nu un šodien tad sāksim ar diagnosticēšanu. To var izdarīt katrs pats sev. Nav vajadzīgs ne svārstiņš, ne kāds īpaši redzīgs speciālists. Dzīve sen jau mums pretim rāda, kas mums ir pa maz, kas pa daudz un kur kas jānolīdzina.

Tad nu – tiekamies šovakar 18.00=20.30 pie mums Pavasara studijas jaunajā vietā Pērnavas ielā 19-315. Tik iepriekš gan jāpiesakās uz pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714 (Santa).

Ar mīļumu, Inese

 

Lasīt vairāk