Jautājumi & atbildes - Inese Prisjolkova
Uzdod savu jautājumu
visi lauki ar (*) ir jāaizpilda obligāti

Tavs uzdotais jautājums tiks publicēts šeit kopā ar Ineses atbildi. Ja nevēlies, lai tas tiktu publicēts, lūdzu, raksti savu jautājumu privāti Inesei uz e-pasta adresi inese@ineseprisjolkova.com. Paldies!

Atbildes uz jautājumiem

Jautājums

 
Sveika! Vēlos lūgt palīdzību vienā nopietna lietā. Tās ir pumpas uz manas sejas. Tās metas gan melnās-kā pinnes, gan ļoti strutainas un sāpīgas. Esmu mēģinājusi visādus variantus, bet nekas nepalīdz... Pumpas pārsvarā metas starp uzacīm, uz vaigu kauliem un uz zoda. Esmu gatava strādāt pie sevis, lai tās pazustu. Piebilde - tīru sejas ādu ar labiem līdzekļiem, kā arī daudz dzeru tīru ūdeni.

Paldies Jums!
 
Ineses atbilde
 
Sejas āda simbolizē uztraukumu "Ko par mani padomās" jeb " vai es citiem patīku".
Ja ir pārāk liels uztraukums par šiem abiem jautājumiem, tad sejas āda to uzrāda un uzmetas pumpas vai saskrāpējas seja, vai kaut kā satraumējas āda utt.

Jautājums

Laba diena Tev, Inesīt!
Gribēju uzjautāt par bērnu savstarpējām attiecībām kas mani nomāc.
Lielā meita (7 gadi) un mazā meita (2,5 gadi)
Protams, ir arī jauki un mīļi brīži mums visiem kopā un viņām kopā, tomēr ir lietas, kurās gribētu iejaukties, tikai nezinu -kā!
Lielā meita bieži mazo parauj stiprāk, uzspiežas uz kājas, vai stipri bužina vaigus, es mājās tā nedaru, nezinu no kā tas.. :( ..vienvārdsakot dara pāri Mazajam.
Man tas sāp! Rādu kā vajag mīļot māsu, mācu lai nedara otram to, ko pati negribētu lai otrs dara... tomēr tas nelīdz :(
Inesīt, kā lai nododu lielai meitai ziņu, ka gribas lai ir mīļi, ka nevajag otru sāpināt.. 
Man nesanāk, Inesīt!Biežāk viņa nodara māsai pāri, kad ir aiz stūra, kad es it kā neredzu..
Mēģinu saprast, ko viņa ar savu rīcību pauž.. Gribas tik ļoti lai māsiņām ir mīlas attiecības, es mīļoju abas, bet lielā meita mani nespoguļo :(

Ineses atbilde
 
Te divas lietas - viena ir par Tevi, ka Tu droši vien idealizē bērnu attiecības. Tas nozīmē, ka ļoti, ļoti pieķeries tam, lai viņas būtu savstarpēji mīļas un cienošas. Nu vārdu sakot - Tu kaut kā to gribi pa daudz.
 
Un otrs - lielākai meitiņa nez kāpēc šķiet, ka viņai pietrūkst Tavas uzmanības un ka māsa to atņem. Tā kaut kādā ziņā ir elementāra greizsirdība.
Tādēļ - abām atbildēm pamatā ir milestības vairošana.
Vairāk jāmīļo, vairāk jāpieņem, ka mani bērni var būt arī kauslīgi  vai dusmīgi, bet viņi tik un tā ir mani mīļie bērni. Nu un jāatrod laiks, ko būt kopā ar lielo meitu. Parunāt, ieklausīties, samīļot.
 

Jautājums

 
Sveika. Kā īsti mēs sevī radām sevī to upuri? Kautkā šito nesaprotu.Un kā tad no tā atbrīvoties?
 
Ineses atbilde
Upura sajūta rodas no nemīlestības. Tad, kad kaut kādā ziņā darām pašas sev pāri.
Un izārstēt vai dziedināt to var ar mīlestību. Ar mīlestību pašai pret sevi.

Jautājums

 
Labdien, Inese!
Man aizkrita auss, tagad daļēji vaļā un šķidrums ik pa laikam ausī.. Lasīju ka tas saistīts ar negribēšanu klausīties to ko dzirdu, -jā, tā bija, bet ko tad man darīt? Skolā, saistībā ar bērnu izlaidumu, vecāki (daudzi) tiešām runāja man nepieņemamas lietas, un bija ieciklējušies tikai uz kaut ko vienu, savu, citu vecāku domas nemaz neuzklausīja... Sapulces vidū piecēlos un aizgāju. Inesīt, ko darīt lai ar ausi viss būtu atkal labi, kā rīkoties man, jo neuzskatu ka jātērē savs laiks un jāklausās visādas dīvainas bērnu mammu iedomas..
 
Ineses atbilde
 
Šī situācija Tev māca mīlestību.
Tev jāpiedomā, kā ar mīlestību pieņemt, ka cilvēki ir dažādi un runā dažādas lietas. Var klausīties vai neklausīties, bet svarīgi ir sevī nenosodīt un neuzskatīt tās par ko zemāku vai sliktāku, nekā esi (tā ir augstprātība un no tā rodas slimības)

Jautājums

 
Labdien, Inesīt!
Man patīk vientulība un arī darbā ielienu kaktiņā, klusumā izdaru visas lietas, tā, lai neviens mani netraucē. Darbā visi saka- Tu esi tik klusiņa, ka pat pamanīt nevar. Es tā jūtos labi, taču, kā lai kļūstu atvērtāka? Ir iespēja kaut kā sevi pamainīt?
 
Ineses atbilde
Ja jūties labi, tad nekas nav jāmaina.
Mēs esam tik dažādi. Un tieši tas ir tik skaisti.

Jautājums

 
Sveika, Inese! Nu jau vairākus gadus periodiski lasu Tavas grāmatas, skatos seminārus un pieradinu savā dzīvē to, kas ļaujas. Bet nu esmu krustcelēs un liekas, ka atbilde ir tik tuvu, ka pati neredzu. Un stipri kreņķējos par to. Biju tā saucamā "pareizā meitene". Gudra, jauka, pret visiem laba, bet ne īpaši laimīga (tas maigi teikts), kopā ar daudzu sieviešu sapņu vīrieti. Kad padzirdēju, ka grasās bildināt - saņēmos un aizgāju. Sāku sevis meklējumus. Mēğinot viena izdzīvot sadzīvojos veğetatīvajā distonijā. Visam paralēli vēl atbalstīju savu ğimeni kā varēju (māsu, brāli, mammu, tēta mums nav). Visi bija pieraduši uz mani paļauties. Arī darbā. Un pat kad viss juka un bruka - es nesagaidīju palīdzību, bet dusmas pret manu "vairs nepalīdzēšanu". Bez spēka centos izdzīvot. Glābiņu meklēju vīriešos. .. un tagad ir tā, ka viena audzinu mazo. Sāku no visa atgūties. Iekrāt līdzekļus, bet ļoti baida atgriešanās darbā laiks, jo pagaidām nav savas dzīves vietas. Būtu laiks sākt domāt par dārziņu, mašīnas tiesību atjaunošanu un citām praktiskām lietām, bet kā iedomājos vien, rokas nolaižas un domas paralizējas. Ir ļoti bail ko uzsākt. .. cenšoss celt savu pašapziņu, paļauties uz citiem, bet ir šaubas vai daru pareizajā virzienā, jo ğimene itkā atbalsta, bet galīgi nesaprot ko daru un jūtu pretestību. Šķiet pat, ka negrib manu patstāvību. Vārdos jā, darbos ne. Pat liekas, ka lūdzu atļauju sevi mīlēt. (Pašai šeit smiekli sanāca) KVai Yi redzi? Kirā virzienā man strādāt? Kau oeproekš mīĺš Paldies!
 
Ineses atbilde
 
Viss ir sācies ar to, ka ieliec sevi pēdējā vietā. Un ja kāds cilvēks sevi liek pēdējā vietā (un visiem palīdz un visus atbalsta), diemžēl arī citi viņu ieliek pēdējā vietā. Tad izdegšana un spēka zudums ir garantēti.
Ko darīt? sākt iemīlēt sevi.
Nāc pie mums uz facebook grupu "100 apņemšanās dienas". Tur ļoti daudz dodu info tieši par šo.
Plus  - man ir grāmata "Kā iemīlēt sevi". Varbūt palasi to.

Jautājums

 
Labdien!
Šoreiz, divi pilnīgi atšķirīgi jautājumi. Pēdējā laika ļoti īsa laika posmā ar audzēju ir nomiruši tuvi,labi pazīstami cilvēki. Tagad,ja kas sāp pašai vai tuviniekim ir parajnoiskas bailaes, ka nav kas slikts. Ņespēju normāli dzīvot.Kā lai tiek galā ar bailēm? 'Jo pilnīgi uz visu tagad visu ģimeni uz pārbaudēm neaizvedīsi,ja ņem vērā to ka,šiem cilvēkiem lielākai daļai nebija iepriekš nekādu pazīmju,un audzēju atklāja kad bija jau par vēlu.
Otrs jautājums ir par pīeķeršanos, un tā saucamo nabas saiti, kuru mēs vecāki nespējam pārgriezt. Manai meitei ir 7 gadi un es par daudz uztraucos, ka tik kaut kas nenotiek un ar savām bailēm,neļauju normāli būt patstavīgai. Kaut reizēm liekas ka viņa tāda nemaz nevēlas būt. kā to lai izmaina?
 
Ineses atbilde
 
Abos gadījumos dominējošās ir bailes. Tev būtu jāpastrādā ar savām bailēm. man ir tāda grāmata "Audzēt Mīlestību", kurā ir vesela nodaļa par to kā transformēt bailes. 
Sakumā var sev palīdzēt ar afirmācijā. Izveido afirmāciju ar pozitīvu nodomu par to situāciju, par kuru Tev bail - un visu laiku atkārto, atkārto, atkārto.
Šis strādā ļoti spēcīgi.

Jautājums

 
Sveika, Inesīt!
Vai vari ieteikt afirmāciju vai ko-kā aizdzīt bailes par bērniņa veselību gaidību laikā? Pēc pirmā skrīninga, kur parādija zemu risku uz bērna ģenētisku slimību - bet diezgan tuvu augstai, parādijās bailes. Ārsts saka, ka analīzes ir ok, bez satraukuma, bet tarakāni dara savu :) Paldies!
 
Ineses atbilde
 
Man pašai bija šāda lūgšana, ko skandināju katru dienu pa 700reižu dienā:
 
Dievs, palīdzi man radīt vesulu bērnu un pašai būt veselai.
 
Un tā atkārtoju, atkārtoju un atkārtoju, līdz bailes pazuda. Es tās kaut kā atdevu Dievam.
Tā vietā ieguvu paļāvību un mieru.
 
Sūtu Tev un Tavam bērniņam labas domas un svētību!

Jautājums

 
Sveika! Kā rïkoties man, ja manà gimenè ir trîs pesimistiski vîrieši? Paldies par atbildi!
 
Ineses atbilde
 
Sievoete ir 9 reizes enerģētiski un emocionāli stprāka par jebkuru vīrieti. Tātad Tu ar savu gaišo attieksmi, mīļumu un maigumu, vari viņu attieksmi izmainīt.
Galvenais pašai būt laimīgai un mīlestības plnai.

Jautājums

 
Labdiem mīļo Inesīt! Vēršos pēc tevi pie padoma pēc izjukušām attiecībām,viss iesākās pagājušā gada septembrī, kad likās satiku savu īsto un vienīgo, mūsu starpā uzplauka skaistas jūtas, pagāja mēnesis un sākām dzīvot kopā, tā bija mūsu abpusējā vēlme.Un šī gada aprīļa beigās viņš man paziņo ka viņam ir zudušas jūtas pret mani pēdējā mēneša laikā, ka viņš cerējis ka atjaunosies, bet nekā, ka tā abi mocīties vairāk nevaram un grib šķirties. Kāpēc tāds lēmums īsti nezinot pateikt, iespējams, ka nevarot tikt pāri iepriekšējām attiecībām,kurās šķirties ierosināja sieviete. Varbūt esam pa ātru satikušies šajā dzīvē,pagājušo nedēļ teica,ka viņš manai paziņai par iepzīšanos bija rakstijis ka isti negribot attiecības bet iepazities var. Kad iepazināmies, tas nebija tā ka viņš pirmais mani pamanija, mūs kopā saveda caur īsziņām kopīga paziņa, viņš bija pirmais kas izteica lēmumu ka grib dzīvot kopā.Bieži vien kopdzīves laikā atzina, ka nekur jau nepazudīs, piemēram, kad prom ejot gribēju vēl vairāk apskauties. Iepriekšējās attiecības beidzās pirms 4 gadiem, kad viņa bijusī no viņa izsķīrās, izveidoja citu ģimeni un aizbrauca un ārzemēm ar visu bērnu. Viņš to ļoti pārdzīvoja, aizgāja no darba, 2-3 mēnešus dzēra, brauca dzērumā un utt. Puiku viņš satiek ļoti reti, viņam ar bijušo sievu kontakti zuduši, tagad pat savu puiku nevar sazvanīt jau vairākus mēnešus.. Kad pirms mēneša izteicos, kad viņs negribēja kakla tabletes iedzert, vai tu negribi būt vesels un laimīgs, viņš atbildēja ka 4 gadus nav laimigs, jo viņa puika nav kopā ar viņu, un ka viņam bail kad viņš izaugs neatzīs savu tēvu par savu. Kad pirms mēneša jutu, ka viņš ir vairāk noslēdzies sevī, jautāju,vai es tev patīku tāpat kā agrāk, viņš atbildēja ka ja nepatiktu, tad sen kopā nedzīvotu, ka viss ok, ir labi. Kad pirms mēneša saciju ka pēdējā laikā vakaros neesam mīļojušies ( apmēram 2 mēneši), viņš atbildēja ka viņam nav tā ka bieži gribot ņemties, ka to ar mani vēl paspēs un ka ne jau attiecībās sekss galvenais, protams, ka es viņa viedoklim piekritu. Vēl pagājušo nedēļ atklājās, ka viņam esmu patikusi pirmos divus mēnešus, un tad pats nespēj izskaidrot kas noticis. Kad pagājušonedēļ normāli parunājāmies un es viņam prasiju vai tev ir depresija viņš to nenoliedza, ka esot putra galvā it visā. Vēl dažas dienas pirms mūsu šķiršanās prasija, lai savam dzīvokļa īpašniekam paprasu, par cik pārdotu dzīvokli, jo ja ir normāla summa,tad var pirkt. Šomēnes man viņš dzimšanas dienā uzdāvināja dārgu dāvanu telefonu, pirmspēdējo modeli, par kuru nākamos 2 gadus jāmaksā liela summa katru mēnesi un vēl sacija, ka tik vērtīga dāvana, ka nākamos 10 gadus būs jāiztiek bez dāvanām. :)) Dāvanu dabūju atdot atpakaļ, jo domāju ka tādu nevar paturēt. Viņš man dzīvoklī atstāja gāzesplīti, kuru pats nomaksāja kad sākām dzīvot kopā, Tv, jo nav kur likt, savu puķi, un prom ejot sajauca un paņēma līdz manu segu, no dīvana uz kura esam daudz laika pavadījuši. Sanāk ka esam apmainījušies un līdzi ar lietām paņēmuši viens otra enerģiju. Ar mājas atslēgu atdošanu viņš nesteidzas, sacīja tad kad sanāks, jo nekur jau nepazudīs atslēgas. Pie manis palikts arī viņa nepabeigts darbs, izārdīts ritenis, kuram bij jāmaina riepas nākamo mēnes. Ar to kad sanāks viņš domāja atdošanu,tad kad ar manu brāli dosies maksķerēt, jo abus vieno kopējs hobijs un grib palikt draugos ar vinu. Manam brālim dzīvē bijusi lidziga situācija,kad pirmā sieva aizgāja pēc 10 gadu kopdzīves. Kad mana brāļa sieva viņam sestdien īsziņā novēlēja labu nākotni, viņš atbildēja - nez vai nākotne vajadzīga. Kad prasiju, vai mūsu attiecībās kaut ko ne tā izdariju, vai kaut kas viņam nepatika. Tad viņš atzist ,ka nē viņš esot vainigs ka izjukušas mūsu attiecības, ka varbut mana vaina bijusi kādi 5-10 procenti un to ar nezin kādi. No savas puses es varu teikt ka dāvaju viņam mīlestību, slavēju, saucu miļvārdiņos,dāvāju pieskārienus ikdienā un utt. Viņš man pirmos 3 mēnešus sauca mīļvārdiņos un tad pēkšņi vairs nē. Pats atzina,ka vairs nekad nevēlas bērnus, ka tas ka iepriekš teicis, ka grib meitiņu, tas esot bijis tik tāpat teikts.Tagad kopš viņš izvācās māja ir tukša, trūkst viņa, gandrīz katru dienu gribas paraudāt. Sāp ka tu kādam atver sirdi un mājas, un tevi ši tā sāpina. Neuzkatu ka tam kas skaisti sākās pagājušā gada septembrī, tagad tā jābeidzas. Pats tagad pārvācās uz vienistabas dzīvokli pie brāļa, kurš dzīvo viens, pats dabūs pārdot mašīnu, nomaksāt kredītus un ņemt dzīvokli kredītā.Pašam viņam ir problēmas ar muguru un problēmas nerisina saistībā ar to, arī kopdzīves laikā kad tika pamudināts.. Pašai man liekas ka viņš ļoti nodosies alkoholam, jo to viņš bieži mīlēja iedzert arī mūsu kopdzīves laikā, bet tas tak nav risinājums nekam. Kad iepazināmies man bija 29, viņam 31. Man pašai tagad 30, bērnu nav.Viņa tēvs ir citas tautības un nespēj pieņemt lēmumu, ka dēls no manis izšķīries, kopā bijām 8 mēnešus un pateicis ka to vēl ilgi nepieņems.Pats viņs man pateica, ka saprot kā es jūtos, jo viņam to pašu nodarījusi viņa draudzene pēc 8 gadu kopdzīves.Mamma man prasīja un ja nu viņš kādreiz pēc kāda laika gribēs atgriezties atpakaļ, vai es viņu pieņemšu. Es mammai atbildēju ka tā NEKAD nebūs.. ka viņš gribēs atpakaļ. Kad mana paziņa viņam pagājušā gada septembri piedavāja iepazīties ar mani, viņa teksts paziņai bija šāds- Nu labprāt iepazīties jau var, sākumā neko nevēlēkos, bet nu jau laiks mainīties. Bet nu jau labprāt sapaazīties. Tagad aizdomājos, ar ko viņš domā frāzi - "laiks mainīties".Gribas arī tik ļoti viņam palīdzēt,ne velti pats nenoliedza ka ir depresija. Pats atzina, ka dzīvošot tagad viens un tad jau redzēs kā būs, pats facebook šķiršanās dienā ielika ka ir brīvs. Nezinu,kā lai šo visu es pieņemu un dzīvoju tālāk.....
 
 
Ineses atbilde
 
Ak, cik ļoti es gribētu katrai meitenei pateikt, ka...ja vīrietis iet prom - jālaiž.
Un jādživo savu, laimīgu dzīvi. Jo...tikai tad varēs atnākt īstais, ar kuru veidot ģimeni un būt kopā pavisam.
 
Nu nav jēgas aizejošos ne žēlot, ne mēģināt kā palīdzēt. Aizgāja - tātad aizgāja.
un tālāk jau ir vērts skatīties nākotnē un doties savā dživē uz priekšu.